Atkusuša ūdens mistērija

Ziema ir ļoti īpašs laiks, tas ir ūdens ekskluzīvās zonas periods tieši sasalšanas un atkušanas procesā.

Ir labi zināmi trīs ūdens stāvokļi: šķidrs, ledus un gāzveida. Bet, pirms kāda laika, atklāts ūdens ekskluzīvās zonas fenomens, – tā ir ūdens ceturtā fāze, ceturtais stāvoklis.

Ūdens pats par sevi ir mistērija. Pirmais fakts, kas padara ūdeni “jocīgu” ir tas, ka ūdens ir vienīgais elements uz zemes, kas, sasalstot, nevis saraujas, bet izplešas.

Daudzi ar ūdens sasaldēšanu aizraujas apzināti. Bet, kas tad patiesībā padara sasaldētu un atkusušu ūdeni tik īpašu? Un, vai tādu ūdeni ir veselīgi dzert?

Lielākoties cilvēki saldē ūdeni divu iemeslu dēļ.

Pirmais, – lai attīrītu ūdeni ķīmiski un otrs – informatīvi.

Kā pareizi atsaldēt ūdeni, lai tas būtu ķīmiski tīrs?

Ja mērķis ir attīrīt ūdeni ķīmiski, tad no daļas sasalušā ūdens ir jāšķiras.

Sasalšanas procesā ūdens saspiež visas izšķīdušās minerālvielas un citus piemaisījumus uz ledus centru un uz ledus ārējām malām. To var novērot arī ar neapbruņotu aci. Jo vairāk ūdenī izšķīdušas dažādas minerālvielas, jo izteiktāka un lielāka būs balta “serde” ūdens centrā.

Ja ļausim ārējām malām nokust un dabūsim ārā “balto serdi”, kas atrodas ūdens centrā, tad pāri palikušais ūdens būs gandrīz tīrs H2O. Šādu ūdens attīrīšanas metodi var izmantot, ja vēlamies ūdeni ķīmiski attīrīt.

 

Bet, ja ūdens ķīmiskais sastāvs sākotnēji ir kvalitatīvs, piemēram, ziemā automašīnā sasalst labs ūdens pudelē, tad šī serdes izmešanas metode nav vajadzīga, jo  nevēlamies atbrīvoties no veselīgajām minerālvielām ūdenī, kas mūsu organismam ir tik ļoti nepieciešamas.

 

Minerālvielas no ūdens uzsūcas organismā visefektīvāk un pat vēl efektīvāk, nekā no minerālvielu mākslīgām piedevām.

Lai uzzinātu par sava ūdens superspējām, to, ko pašlaik dzerat un kas atrodas uz jūsu galda, vienkārši lejupielādējiet PickAqua ūdens izvēles lietotni un atrodiet savu ūdeni pēc zīmola nosaukuma vai skenējot svītrkodu.

Ja nevarat atrast savu ūdeni, pievienojiet to. Tālāk mēs ievadīsim sistēmā ūdens minerāl sastāvu un jūs saņemsiet e-pastu, ka PickAqua aplikācijā ir pieejama jūsu ūdens minerālu sastāva interpretācija.

Ūdens izvēles lietotnē, var atrast visus ūdeņus pēc tā dominējošā elemnta vai dažādiem citiem vērtību parametriem. 

Kādu ūdeni nevajadzētu dzert?

Tīrs H2O bez minerālvielām, no veselības viedokļa pavisam noteikti nav tas, ko vajadzētu dzert ilgtermiņā, jo šāda ūdens daba ir “agresīva”. Tīrs H2O (arī filtrēts ar osmo filtru) sāk aizņemties no organisma minerālvielas. Šādu, īpaši tīru ūdeni, var lietot ļoti īsu laiku, ja, piemēram veicam attīrīšanos, bet ne ikdienā un ilgtermiņā.

 

Informatīvi tīrs ūdens.

Otrs iemesls, ar ko atkusis ūdens ir tik īpašs, ir tā “informatīvais” stāvoklis  Netradicionālajā zinātnē, uzskata, ka ūdens, kas mainījis savu agregātstāvokli no šķidra uz kristālisku (ledus) un atpakaļ uz šķidru, vai arī no šķidra uz gāzveida un atpakaļ uz šķidru, ir informatīvi attīrījies. Un iemesls šai informatīvai tīrībai ir tieši tas, ka tiek izjaukta ūdens iepriekš esošā molekulu klāsteru kārtība.

Tātad, ja ziemā ūdens pudele automašīnā sasalst, tad pēc atkušanas, tas būs informatīvi attīrījies. To varētu nosaukt par “bonusa procesu” tiem, kas piekrīt šai teorijai.

Kas vēl notiek sasalšanas un atsalšanas procesā?  

Ne tik sen atklāta ūdens ceturtā fāze bez mums tik labi zināmajiem ūdens agregātstāvokliem – šķidrs, gāzveida un ledus. Ceturtā fāze, – tā ir ūdens ekskluzīvā zona (EZ ūdens).  Šo fenomenu atklāja viens no slavenākajiem ūdens zinātniekiem pasaulē professors Džeralds Polaks (Gerald Pollack)

Ūdens Someljē Dans Voļevahs un profesors Džeralds Pollaks.

 

Tātad, kas īsti ir EZ ūdens? 

Tā ir īpaša ūdens fāze, ko ūdens ieņem, īsi pirms agregātstāvokļa maiņas. Šo ūdens stāvokli man patīk salīdzināt ar filmas “Terminators 2” šķidro terminatoru, kam piemīta tāda īpašība, ka tas varēja ieņemt jebkuru ārējo izskatu. Bet, pirms terminators mainīja savu ārējo izskatu, sākumā tas uz brīdi pārvērtās par dzīvsudrabam līdzīgu masu, un tikai tad mainīja ārējo izskatu.

Tieši tāpat uzvedas arī ūdens, pirms agregātstāvokļa maiņas. Tas sākumā kļūst par EZ ūdeni, jeb ekskluzīvās zonas ūdeni. Un tikai pēc tam ieņem savu nākamo agregātstāvokli.

Tātad, ja automašīnā ir ūdens pudele, kas tūlīt grasās sasalt vai atkust, tas ir ekskluzīvās zonas ūdens. Un pats interesantākais ir tas, ka organisma šūnās ūdens ir tieši šādā EZ ūdens gēlveida, kristāliskā formā.  Vēl to varētu saukt par dzīvu ūdeni, jo tā ORP (oksidācijas potenciāls) ir ar negatīvu lādiņu, kas iedarbojas arī kā antioksidants.

Ne velti bērniem ziemā patīk “ēst” lāstekas vai sniegu, jo tas ir visīstākais ekskluzīvās zonas dzīvais ūdens.

Kā vairot ekskluzīvās zonas ūdeni mūsu ķermenī?

EZ ūdens ir kā baterija organismā, kas mūs uztur pie labas veselības.

Lai organismā vairotu EZ ūdeni, ar tikko atsaluša ūdens dzeršanu vien nepietiks.

Ja ikdienā vismaz stundu atrodamies saules gaismā un svaigā gaisā,  EZ ūdens organismā paplašinās un vairojās. Sports un regulāras kustības, sauna, sazemēšanās, ledus auksts ūdens, infra sarkanais starojums, pietiekams daudzums augstas kvalitātes ūdens, minerālvielas, veselīgās taukskābes ir tas, kas nepieciešams, lai EZ ūdens organismā būtu optimālā formā. Optimālos apstākļos EZ ūdens burtiski paplašinās šūnu iekšienē un ķermenis kļūst stingrāks, jūtamies labi un veselīgi.

Cik ilgi ūdens paliek ekskluzīvajā zonā?

Diemžēl ūdens šajā ekskluzīvajā zonā uzturas ļoti īsu brīdi. Un, lai to iedzertu, mums burtiski jādzer tikko kūstošs ledains ūdens. Nedaudz ilgāk savas īpašības tas saglabās, ja atkausēsim ūdeni pilnīgā tumsā.

Kādu ūdeni labāk dzert, aukstu vai siltu?

Pats neesmu auksta ūdens dzeršanas piekritējs un visbiežāk iesaku dzert siltu ūdeni, vadoties no Austrumu medicīnas tradīcijām. Raugoties no ajūrvēdiskā viedokļa, auksts ūdens atņem dzīvības enerģiju, kas krājas saules pinuma rajonā. Tātad, atdzesējot saules pinumu ar lielu daudzumu aukstu dzērienu, zaudējam dzīvības enerģiju. Kā arī, auksts ūdens no ajūrvedas viedokļa, vairo organismā tā saukto Vatta, jeb gaisa elementu. Nereti cilvēki ar palielinātu Vatta (gaisa elementu) cieš no dažādam locītavu problēmām.

Bet, ja mašīnā ūdens ir sasalis, tad, protams, maziem, maziem, malkiem no EZ ūdeņa neatsakos. Jo tas tik tiešām ir kaut kas ļoti, ļoti ekskluzīvs.

Nenodari to savam ūdenim!

Ko noteikti nevajadzētu darīt ziemā ar sasalušām PET ūdens pudelēm, ir likt tās uz radiatoriem atkust. Jo, sasilstot, atkusīs ne tikai ledus pudelē, bet arī pati uzkarsētā pudele sabojās ūdeni. Labāk vienkārši ļaut ūdenim atkust istabas temperatūrā.

Kā atpazīt plastmasas garšu ūdenī, lasiet rakstā:

Ikvienam būtu jāprot atšķirt “sadeguša” ūdens garšu. Bet kā to atšķirt?

 

Ūdens ir Dzīvības nesējs. Dzīvība ir Gars, kas dzīvo Ūdenī.”

Ūdens Someljē 

Dans Voļevahs

Padalīties:

3 soļi kā izvēlēties optimālāko ūdeni?

Lai atbildētu uz šo jautājumu, skaidri jāsaprot, kas ir kas?

Līdzīgi, kā izvēloties auto, sākumā noskaidrojam tā izlaiduma gadu, noskrējienu, motora tilpumu, degvielas veidu un patēriņu. Tad izbraucam testa braucienā un tikai pēc tam pieņemam lēmumu, vai auto atbilst mūsu vajadzībām.

Līdzīgi vajadzētu būt arī ar ūdeni, jo tie visi atšķiras pēc izcelsmes, sastāva, tīrības, funkcionalitātes un garšas.

Vairums cilvēku ūdeni uztver kā gāzētu, negāzētu, bez garšas vai sāļu. Nemaz nenojaušot, ka ikvienam ūdenim ir daudz dažādu parametru, kas raksturo tā īpašības.

Trīs soļi, kam pievērst uzmanību

  1. Ūdens kategorija:
    • dabīgais minerālūdens. No pazemes ar nemainīgu oriģinālu sastāvu;
    • dabīgais avota ūdens. No pazemes ar mainīgu sastāvu;
    • Dzeramais ūdens. Jebkurš ūdens veids.
  2. Kopējā mineralizācija – “ūdens minerālsāļu kopējais svars uz litru- mg/l”. Šis parametrs signalizē, cik daudz un, cik bieži varam dzert ūdeni.

  3. Trešais solis ir ūdens izvēle jau pēc tā specifiskajām īpašībām – tajā ir kāds konkrēts dominējošs, vēlams minerālsālis, vai tieši pretēji – ja kāda no sāļiem ir ļoti maz. Piemēram, ūdens ar zemu nātrija saturu, vai ūdens ar zemu vai augstu magnija un kalcija daudzumu, vai kāda cita no daudzām ūdeni raksturojošām īpašībām.
Ūdens izvēles lietotnē, var atrast visus ūdeņus pēc tā dominējošā elemnta vai dažādiem citiem vērtību parametriem. 

Pēc tam, kad esam izvēlējušies ūdeni pēc pamat parametriem, varam notestēt, vai tas mums garšo un, kādas sajūtas ir to dzerot. Sajūtas var būt ļoti dažādas, sākot no patīkamām un prieku raisošām, beidzot ar nepatīkamām.

Pirms lēkt dziļās un sarežģītās sastāva analīzēs, būtiski izprast bāzes pamat principus, pēc kuriem orientēties.

 

Ceļojot, kad atrodos man nepazīstamā vidē un izvēlos ūdeni, pirmais, kam pievēršu uzmanību, – vai tas ir dabīgs ūdens? Te uzreiz var rasties jautājums, –  kā vispār ūdens var būt dabīgs vai nedabīgs un, ar ko tad tie atšķiras viens no otra?

Eiropas Savienībā visi pudelēs pildītie ūdeņi iedalāmi trīs pamat grupās:

* dabīgais minerālūdens;

* dabīgais avota ūdens;

* dzeramais ūdens.

 

Ūdeņi, kuru nosaukumā ir vārds “dabīgais” (dabīgais minerālūdens vai dabīgais avota ūdens) nozīmē, ka to vienmēr iegūst tikai no pazemes avotiem un tā sastāvs nav ietekmēts mākslīgi. Tam nav nekas mākslīgi pievienots un nav nekas nofiltrēts, kas būtiski izmainītu ūdens dabīgo sastāvu.


Dzeramais ūdens ir arī ūdens, kas tek pa krānu. Bet, izlasot uzrakstu uz etiķetes  “dzeramais ūdens”, tas nebūt nenozīmē ka tas ir krāna ūdens. Ja uz etiķetes nav norādīta ūdens dzimšanas vieta – urbuma numurs, tad ļoti iespējams, ka ūdens tiešām pildīts no centrālā ūdens apgādes avota, no krāna.

Visi pārējie ūdens veidi atbilst vienai no galvenajām iepriekš minētajām pamat kategorijām.

 

Piemēram, Vācijā ārstnieciskie, vai bio ūdeņi drīkst būt tikai dabīgā minerālūdens kategorijā, jo dabīgais minerālūdens ir vienīgais ūdens veids, kura ķīmiskais sastāvs sezonāli nemainās un ir stabils.

 

Būtiska nozīme ir ūdens sastāva stabilitātei. Piemēram, ja tiek pētīta ūdens ārstnieciskā iedarbība, tad, protams, par mainīgu sastāvu nevar būt runa. Tas ir, veicot medicīniskos pētījumus, noskaidro konkrētu efektu, ko ūdens var sniegt mūsu veselības optimizēšanai. Bet, ja ūdens sezonāli ir ar mainīgu sastāvu, tā sākotnējās izcelsmes dēļ, tad attiecīgi mainās arī efekts, ko no tā sagaidām  (jo ūdens sastāvs ir mainīgs.)

Arī garšas ziņā, kad piemeklē ūdeņus smalkiem restorāniem, lai akcentētu ēdiena vai kāda izmeklēta vīna garšu, arī tad ir svarīga ūdens sastāva stabilitāte, jo vēlamajam garšas efektam ir jābūt paredzamam.

Tāpēc starp ūdens pazinējiem dabīgais minerālūdens ir visaugstāk vērtējams savu stingro sertifikācijas prasību dēļ. Starp citu, dabīgais minerālūdens ir vienīgais pārtikas produkts, kam nepieciešama oficiāla valstiska atzīšana.

Dabīgajam avota ūdenim un dzeramajam ūdenim gada griezumā sastāvs var būt mainīgs. Vai tas ir slikti? Nē, bet ir tā, kā ir.

Dabīgajam avota ūdenim tāpat, kā dabīgajam minerālūdenim, jābūt pildītam pudelēs vienmēr tikai ūdens dzimšanas vietā.

Savukārt dzeramajam ūdenim prasības ir viselastīgākās un tas drīkst būt jebkurš ūdens veids, kas atbilst dzeramā ūdens nekaitīguma prasībām. Tas var būt arī virszemes ūdens, piemēram, ezera vai upes ūdens. Dzeramo ūdeni drīkst gan filtrēt, gan arī mākslīgi bagātināt ar minerālvielām.

Ko drošāk dzert? Minerālūdeni vai dzeramo ūdeni?

Sabiedrībā vēl joprojām valda maldīgs uzskats, ka dzeramais ūdens ir tas, ko var dzert ikdienā un dabīgais minerālūdens ir tāds, ko vajadzētu dzert ierobežotā daudzumā. Bet tā tas nav!

No kurienes šāds mīts? Tas radies vēl padomju laikos, kad ūdens klasifikators bija savādāks, nekā tas ir mūsdienās Eiropas Savienībā. Par dzeramo ūdeni pudelēs uzskatīja ūdeni, kura kopējā mineralizācija nepārsniedz 1000 mg/l minerālsāļu.

Tolaik dzeramajam ūdenim, jeb galda ūdenim, bija burtiska nozīme. “Ūdens, ko var droši dzert”. Tas ir ūdens, kas var droši stāvēt uz galda un to var dzert neierobežotā daudzumā, jo minerālsāļu daudzums šādā ūdenī nerada kaitējumu organismam, to ikdienā lietojot lielā daudzumā. Un, savukārt, minerālūdeni uzskatīja par ūdeni, kas satur vairāk nekā 1000mg/l minerālsāļus. Tālāk jau šie minerālūdeņi ar liekākiem minerālsāļu daudzumiem iedalās semiārstnieciskos vai ārstnieciskos.

Šāds ūdens klasifikators vēl joprojām pastāv Krievijā, Baltkrievijā un daudzās citās bijušās Padomju Savienības valstīs.

Atgriežoties pie Eiropas ūdens kategorijām, – tām nav nekā kopēja ar izšķīdušo minerālsāļu daudzumu, jo jebkurš ūdens satur kādu daļu minerālsāļu.

Vienīgais ūdens, kas nesatur minerālsāļus, ir destilēts, vai ar osmotisko filtru filtrēts ūdens. Tas ūdenim atņem visu, kas tajā ir. Gan vēlamo saturu, gan arī nevēlamo. Šāds ūdens ir pilnībā tukšs un nav vēlams dzeršanai ilgtermiņā.

Par dabīgo minerālūdeni var kļūt jebkurš ūdens, kas atbilst iepriekš minētajām prasībām. Arī ultra vieglas mineralizācijas ūdens – līdz 50mg/l, var būt sertificēts kā dabīgais minerālūdens.

Iesaku lietot ūdens dzeršanas atgādinātāju PickAqua, kas regulāri atgādina ne tikai padzerties, bet papildus pie katra atgādinājuma motivē lietotāju dzert ūdeni ar dažādiem interesantiem faktiem par ūdeni. 

Tātad mazākiem malkiem, bet biežāk!

Kad esam tikuši skaidrībā ar kategorijām, nākamais solis uz ko orientēties, ir minerālsāļu daudzums.

Eiropas Savienībā pēc kopējo minerālsāļu daudzuma ūdeņus var iedalīt:

* līdz 50mg/l – ultra mazs minerālsāļu saturs;

* no 50-500 mg/l – mazs minerālsāļu saturs;

* 500- 1500 mg/l – vidējs minerālsāļu saturs;

* virs 1500 mg/l – minerālsāļiem bagāts ūdens.

Lielākoties “sāļāka” ūdens garša sajūtama, sākot aptuveni no 2000 mg/l. Un izteikti sāļa garša būs sajūtama, sākot no 3000 mg/l un vairāk.

Dažādās valstīs minerālsāļu daudzuma interpretācija var būt atšķirīga, bet Eiropas Savienībā ieteiktais minerālsāļu apjoms ūdenim, ko lietojam ikdienā, ieteicams līdz 500 mg/l.

“Smagākus ūdeņus” vēlams dzert, bet mazākos daudzumos un, ne tik bieži.

Uz pudelēm ne vienmēr norādīta kopējā minerālsāļu daudzuma summa.

Tieši tāpēc ūdens izvēles aplikācijā PickAqua esam uzkonstruējuši kalkulatoru, kas automātiski saskaita visus ūdenī izšķīdušos minerālsāļus. Tādā veidā var ļoti ērti iepazīties ar visu Latvijā pieejamo ūdeņu mineralizācijas līmeņiem un īpašībām.

Kā arī, izveidojām jaunu filtru, kas ļauj ūdeņus filtrēt pēc to pamat īpašībām, padarot vieglāku un patīkamāku sērfošanu ūdens pasaulē.

Jums vajadzētu patikt ūdens garšai kuru dzerat. Kad jūs atradīsiet savu ūdeni, jūs jutīsiet, jā, tas ir mans ūdens.

 

Dans Voļevahs

Ūdens someljē

Instagram: @volevah

waterambassador.org

Padalīties:

Ikvienam būtu jāprot atšķirt “sadeguša” ūdens garšu. Bet kā to atšķirt?

Atplaukstot vasarai, pieaug patērētā ūdens daudzums un risks piepildīt savu organismu ar sabojātu (“sadegušu”) ūdeni.

“Sadedzis” ūdens ir tāds, kas uzglabājies PET pudelē un ilgāku laiku pārkarsis saulē. Šādu pārkarsētu ūdeni nav vēlams dzert arī tad, kad tas ir atdzisis. Arī stikla pudelēs ūdenim “nepatīk” saule – tas kļūst oksidatīvāks. Lai izvairītos no šāda riska, ūdens pareizi jāuzglabā un ikvienam jāprot atšķir pēc garšas, vai ūdens ir “sadedzis”.

Continue reading

Ūdens, āda, skaistums un veselība

Tas, ka cilvēks burtiski sastāv no ūdens, nav noslēpums.

Labu ādas veselību grūti iedomājama bez pietiekama ūdens daudzuma uzņemšanas ikdienā. Taču ne mazāk svarīgs ir arī mūsu lietotā ūdens sastāvs, kvalitāte un pati ūdens uzņemšanas tehnika.Daudzi noteikti ir pamanījuši, ka ādas, matu un pat nagu stāvokli nereti ietekmē tas, kādā ūdenī mazgājamies. Atliek aizbraukt atpūtā uz pāris dienām tur, kur ūdens sastāvs ir savādāks un uzreiz var sajust tā ietekmi uz ādu. Lielākoties var pamanīt, ka āda kļūst sausāka, vai gluži pretēji. Šis ir spilgts piemērs, kas apliecina – ūdens sastāvam ir liela ietekme uz ādu pat ārīgi.

Continue reading

Ūdens uzglabāšanas zelta likums

Īpaši svarīgi mammām un bērniem!
Ko nekad nevajadzētu darīt ar ūdeni, lai dzīvotu ilgi un veselīgi. Kā karstā laikā uzglabāt ūdeni pudelēs?
Nav vēlams ūdeni uzglabāt tiešos saules staros ne stikla, ne plastmasas traukā

Continue reading