Magnijs

Magnijam ir rūgta garša, dažreiz tas var dot saldu pēcgaršu.

Magnijs ir ļoti svarīgs elements sirdij.

Tas tiek uzskatīts par pretstresa minerālu, un ir nepieciešams ādas apgādei ar barības vielām. Magnijs ir svarīgs nervu impulsu pārvadīšanai, tas palīdz muskuļiem atslābināties.

Magnijs organismā aktivizē vairāk nekā 300 enzīmu un regulē elektroķīmiskos impulsus.

Ikdienā nepieciešams: 350 mg vīriešiem, 300 mg sievietēm, 400 mg jauniešiem. Lielāks daudzums magnija nepieciešams grūtniecēm, sportistiem un cilvēkiem stresa situācijās.

Magnija deficīta izpausmes: kāju krampji, migrēna, galvassāpes, sirds- un asinsrites orgānu darbības traucējumi, var būt lielāks trombozes risks.Pārtika, kas visvairāk satur šo elementu.

Pārtika, kas visvairāk satur šo elementu.

Vidējs TDS

Kopējais izšķīdušo cieto vielu daudzums (TDS, Total Dissolved Solids) jeb mineralizācija ir kopējo visu to vielu daudzums, kas izšķīdis ūdenī, tam nākot caur augsnes slāņiem. TDS saturs ūdenī tiek mērīts miligramos litrā (mg/l).

Dažādās valstīs TDS gradācijas parametri var nedaudz atšķirties:

ļoti viegla 01 - 50 mg/l,

viegla 50 - 500 mg/l,

vidēja 500 - 1000 mg/l,

augsta 1000 - 1500 mg/l,

ļoti augsta 1500 - 3000 mg/l

un pat super augsta 3000 - 20 000 mg/l mineralizācija.

TDS ir galvenais faktors, kas ietekmē ūdens garšu - jo augstāks ir TDS, jo lielākas ir garšas atšķirības. Ūdens kopējā mineralizācija (TDS) ir cits rādītājs nekā sausais atlikums.

Sausā atlikuma parametrs ūdenī pie 180° vai 260° grādiem var būt līdz 30% mazāks nekā TDS skaitlis. Tas nozīmē, ka kopējais ūdenī izšķīdušo vielu daudzums var būt pat divas reizes lielāks!

Sporta laikā

(Ca,  Mg,  Na,  K,  HCO3, pH)

Šajā kategorijā būs atrodami negāzēti ūdeņi.

Sportošanas laikā ķermenis svīstot zaudē šķidrumu, tāpēc gan profesionāliem sportistiem, gan amatieriem ir svarīgi to uzņemt pietiekamā daudzumā. Fiziskās spējas zūd jau tad, kad šķidruma zudums sasniedz 2 % ķermeņa masas. Iespējamās sekas ir reibonis, galvassāpes, grūtības koncentrēties, vājums un muskuļu krampji. Turklāt ar sviedriem izdalās vairākas nozīmīgas minerālvielas, kā nātrijs, kālijs un magnijs.  Sporta laikā rekomendējam dzert ūdeņus bez gāzes.

Nātrijs piedalās šķidrumu līdzsvara un asinsspiediena regulēšanā, savukārt magnijs ir būtisks enerģētiskajā metabolismā, kā arī nodrošina labu muskuļu un nervu darbību. Ir novērots, ka ūdens ar lielu hidrogēnkarbonāta daudzumu vai augstu pH vērtību kavē pienskābes veidošanos muskuļos, veicina spēka atgūšanu un uzlabo fiziskās spējas, tādēļ labāk izvēlēties ūdeni, kas satur vismaz 1200 mg hidrogēnkarbonāta litrā vai kura pH nav zemāks par 8,5. Šīs grupas minerālūdeņi lieliski noder, lai organisms atgūtu zaudēto nātrija un (vai) magnija daudzumu. Daži ūdeņi satur īpaši daudz hidrogēnkarbonāta, vai arī to pH līmenis ir ļoti augsts. Tā kā tikai dažiem no ūdeņiem ir visas piecas īpašības ar lielākiem rādītājiem, ir jāizpēta katra ūdens sastāvs un jāizvēlas tieši savām vajadzībām piemērotākais ūdens.

Iesakām šeit norādītos minerālūdeņus lietot pēc vajadzības. Kopā ar veselīgu un daudzveidīgu uzturu dienā ir vēlams uzņemt vismaz 1,5 līdz 2 litri šķidruma.

Kafijas pagatavošanai

Šajā grupā ir kafijas pagatavošanai piemēroti ūdeņi ar lieliski līdzsvarotu minerālvielu sastāvu un spēju pastiprināt kafijas aromātu. 

Pie baltvīna

Ūdens var būt ideāls sabiedrotais dažādu garšu akcentēšanai! Izvēloties pareizo ūdeni pie vīna, Jūs noteikti būsiet pārsteigti, cik ļoti noteikta ūdens minerāļu kompozīcija var labvēlīgi atvērt un akcentēt vīna garšu nianses. Jūs varat paeksperimentēt ar dažādu ūdeņu pārošanu ar vīnu. Piemēram, izvēloties četrus dažādus ūdeņus pie viena noteikta vīna. Malkojiet vienu ūdeni pēc otra, starpā iedzerot mazliet vīna. Ar katru nākamo malku cita ūdens veida, vīns mainīs savas garšas nianses, iespējams pat kardināli. Šajā kategorijā ir ūdeņi, kas vislabāk sader kopā ar vīnu un palīdz akcentēt vīna īpašās garšas.

Pie sarkanvīna

Ūdens var būt ideāls sabiedrotais dažādu garšu akcentēšanai! Izvēloties pareizo ūdeni pie vīna, Jūs noteikti būsiet pārsteigti, cik ļoti noteikta ūdens minerāļu kompozīcija var labvēlīgi atvērt un akcentēt vīna garšu nianses. Jūs varat paeksperimentēt ar dažādu ūdeņu pārošanu ar vīnu. Piemēram, izvēloties četrus dažādus ūdeņus pie viena noteikta vīna. Malkojiet vienu ūdeni pēc otra, starpā iedzerot mazliet vīna. Ar katru nākamo malku cita ūdens veida, vīns mainīs savas garšas nianses, iespējams pat kardināli. Šajā kategorijā ir ūdeņi, kas vislabāk sader kopā ar vīnu un palīdz akcentēt vīna īpašās garšas.

Cienījams vecums

(Mg, SO4, K, Na, HCO3, Si)

Tiem, kam nepatīk piens un piena produkti, ir nepieciešami citi kaulus stiprinoši kalcija avoti. Veselīgi un aktīvi vecumdienās - mēs visi to vēlamies! Pietiekams šķidruma apjoms ir vitāli svarīgs. Tas īpaši attiecas uz vecāka gadagājuma cilvēkiem, jo ar gadiem slāpju sajūta samazinās, tāpēc bieži dzeram pārāk maz ūdens! Jums vajadzētu lietot vismaz 1,5 šķidruma dienā. Atkarībā no veselības stāvokļa, palielinoties vecumam, palielinās arī risks, ka organismam sāk trūkt vitāli svarīgie vitamīni, minerālvielas un šķidrums. Vecuma dēļ enerģijas patēriņš samazinās, taču nepieciešamība pēc būtiskām vielām paliek tāda pati. Minerālūdens var dot labu ieguldījumu šo svarīgo minerālvielu apgādē. Bieži pietrūkst kalcija, kas var novest pie kaulu stiprības mazināšanās, palielinot osteoporozes risku. Ja to lieto noteiktus medikamentus, var palielināties nepieciešamība pēc papildus nātrija, kālija un magnija. Magnijs palīdz darboties arī sirds un asinsvadu sistēmai un smadzenēm. Sulfāts uzlabo gremošanu un pārtikas šķelšanu, bikarbonāts, savukārt, palīdz uzturēt organisma skābju un sārmu līdzsvaru. Šīs kategorijas ūdeņiem papildus lielākam kalcija daudzumam parasti ir augsta kopējā mineralizācija.

Sirds

Magnijs ir viena no svarīgākajām minerālvielām cilvēka dzīvē. Tas aizsargā sirdi un asinriti no stresa ietekmes, tāpēc to sauc arī par "anti-stresa minerālu". Magnijs ir iesaistīts vairāk nekā 300 enzīmu veidošanā un darbībā.

Stress

Stress mūsdienās ir parasta parādība daudziem no mums. Tas, protams, ietekmē arī mūsu veselību. Iekšējais nemiers, nogurums, spriedze, galvassāpes - stresu izjūt gan ķermenis, gan dvēsele. Magnijam piemīt relaksējoša un nomierinošas iedarbība. Ne velti tas pazīstams kā "iekšējā miera sāls". Iesakām šeit norādītos minerālūdeņus lietot pēc vajadzības. Kopā ar veselīgu un daudzveidīgu uzturu dienā ir vēlams uzņemt vismaz 1,5 līdz 2 litri šķidruma.

Galvassāpes

Mg-Magnijs ir minerālviela, kas pilda daudzas nozīmīgas funkcijas cilvēka organismā. Ja viela pietiekamā mērā netiek uzņemta ar pārtiku, organismā rodas magnija trūkums. Rezultāts var būt galvassāpes, nervozitāte, muskuļu krampji un pat sirds aritmija. Mūsu smadzenēm un visai mūsu nervu sistēmai ir nepieciešama liela enerģija. Un magnijam šeit ir svarīga loma. Tāpēc migrēnas slimniekiem ir īpaši augsta vajadzība pēc magnija, jo viegli var rasties tā trūkums. Magnija trūkums veicina migrēnas lēkmes. Spriedzes galvassāpes var būt arī trūkstošā magnija rezultāts.

Smadzeņu aktivitāte

Darbs, koncentrācija un smadzeņu darbība.
Lai sasniegtu labu koncentrāciju un garīgo aktivitāti, ir absolūti nepieciešams dzert pietiekamā daudzumā ūdeni. Dehidratācija var ietekmēt cilvēka rakcīju un spēju koncentrēties. Svarīgi: kad mēs esam izslāpuši, jau ir par vēlu, jo slāpes ir organisma negatīvā ūdens bilances izpausme. Vai vēlaties, lai jūsu nervi būtu kā noskaņotas stīgas? Piemērots ūdens var palīdzēt. Piemēram, magnijs, kas ir iesaistīts neskaitāmos vielmaiņas procesos, var aktivizēt arī pelēko šūnu veidošanos. Tas savukārt var palielināt izturību pret stresu. Ir novērots, ka magnija līmeņa pazemināšanās asinīs palielina jutību pret troksni. Magnijs arī nodrošina bērniem labu koncentrāciju un garīgo aktivitāti. Ja šis minerāls nav, tas var izraisīt bezmiegu, ātru nogurumu, sliktu koncentrāciju un pat galvassāpes. Šķidruma līdzsvaram organismā nav svarīgi, kādu ūdens veidu dzert. Tiem, kuri vēlas aktīvāku smadzeņu darbību, mēs iesakām ūdeni, kas satur vismaz 50 mg magnija litrā. Silīcijs ietekmē arī nervu sistēmu un smadzenes. Tas normalizē vielmaiņu, kas ir katalizators daudziem ķermeņa procesiem.