Aquavia (A1 Bologa) - PickAqua Skip to content

Ūdens

Piemērots:

img

Augsts pH

img

Zems TDS

Augsts pH

pH (Power of hydrogen) ir skaitlis, kas raksturo H+ (ūdeņraža) jonu attiecību pret OH− (skābekļa un ūdeņraža) joniem.

pH apzīmē skaitļi no 1 līdz 14. pH zem 7 nozīmē, ka vide ir skāba, virs 7 - ka sārmaina. 7 nozīmē, ka vide ir neitrāla, un attiecība starp H + un OH- ir vienāda.

Ar ko atšķiras ūdens ar pH 7, pH 8, pH 9 un pH10?

Katrs nākamais pH - skaitlis nozīmē, ka vide ir 10 reizes sārmaināka (vairāk skābekļa un ūdeņraža OH−). Jo pH skaitlis lielāks par 7, jo vide ir sārmaināka (vairāk nodrošināta ar OH−).

Piemēram:

pH 8 = 10 x sārmaināks nekā pH 7,

pH 9 = 10 x sārmaināks nekā pH 8.

Secinājums: ūdens ar pH 9 ir tieši 100 reizes sārmaināks nekā ūdens ar pH 7, un pH 10 ir 1000 reizes sārmaināks nekā pH 7.

Šī pati shēma attiecas arī uz skābo vidi: pH 4 (vairāk H+ jonu) norāda uz 1000 reizes skābāku vidi nekā pH 7, un vide ar pH 3 ir tieši 10.000 reizes skābāka kā pH 7.

Zems TDS

Kopējais izšķīdušo cieto vielu daudzums (TDS, Total Dissolved Solids) jeb mineralizācija ir kopējo visu to vielu daudzums, kas izšķīdis ūdenī, tam nākot caur augsnes slāņiem. TDS saturs ūdenī tiek mērīts miligramos litrā (mg/l).

Dažādās valstīs TDS gradācijas parametri var nedaudz atšķirties:

ļoti viegla 01 - 50 mg/l,

viegla 50 - 500 mg/l,

vidēja 500 - 1000 mg/l,

augsta 1000 - 1500 mg/l,

ļoti augsta 1500 - 3000 mg/l

un pat super augsta 3000 - 20 000 mg/l mineralizācija.

TDS ir galvenais faktors, kas ietekmē ūdens garšu - jo augstāks ir TDS, jo lielākas ir garšas atšķirības. Ūdens kopējā mineralizācija (TDS) ir cits rādītājs nekā sausais atlikums.

Sausā atlikuma parametrs ūdenī pie 180° vai 260° grādiem var būt līdz 30% mazāks nekā TDS skaitlis. Tas nozīmē, ka kopējais ūdenī izšķīdušo vielu daudzums var būt pat divas reizes lielāks!

Uzņemto minerālu dienas norma

Ūdens minerālu satura attiecība pret kopējo ieteicamo minerālvielu daudzumu dienā (%)

Ieteicamā diennakts minerālvielu uzņemšanas norma

Šajā grafikā parādīta ūdens minerālvielu satura attiecība pret kopējo ieteicamo dienas minerālvielu daudzumu pieaugušam cilvēkam. Sportistiem un grūtniecēm šie dažu minerālvielu daudzumi var atšķirties.
Šī informācija sniedz jums vispārēju sajūtu par ūdens raksturu.

Tas nenozīmē, ka ūdenim, kurā ir maz šo elementu, ir mazāka vērtība un vairāk šo elementu ir labāk. Ūdens ar augstu minerālu saturu būtu jādzer saskaņā ar stingriem ieteikumiem.
Kopējā dienas ieteicamā devas norma:
(Ca) kalcijs 1000 mg = 100%
(Mg) magnijs 375 mg = 100%
(Na) nātrijs 3000 mg = 100%
(K) kālijs 3500 mg = 100%
(Cl) hlors 3000 mg = 100%

Lūdzu, ņemiet vērā! Saturs nav paredzēts kā profesionālās medicīniskās konsultācijas, diagnozes vai ārstēšanas aizstājējs. Ja jums ir kādi jautājumi par veselības stāvokli, vienmēr konsultējieties ar ārstu vai citu kvalificētu veselības aprūpes speciālistu.

Minerālvielu sastāvs

TDS

160 mg/l

Sausais atlikums 180°

160 mg/l

pH

1 14
Ca (Kalcijs) 2.80 mg/l
HCO3 (Ūdeņraža karbonāts) 158.00 mg/l
K (Kālijs) 0.32 mg/l
Na (Nātrijs) 65.70 mg/l
NO2 (Nitrīts) 0.05 mg/l
NO3 (Nitrāti) 1.00 mg/l

Kalcijs

Kalcijs (Ca) var atstāt sausu pēcgaršu.

Kalcijs stiprina kaulus, zobus un audus, atbild par nervu impulsu darbību. Ja ikdienā ēdat piena produktus, tas ir pietiekami. Laba alternatīva var būt kalciju saturošs ūdens.

Kalcijam ir būtiska nozīme skeleta un zobu veidošanā un uzturēšanā. Kalcijs nervu un muskuļu šūnās atbild par impulsu un hormonālo signālu pārraidi. Tas regulē arī dažādu enzīmu aktivitāti, tam piemīt pretiekaisuma un antialerģiskas īpašības.

Ikdienā nepieciešams: apmēram 1000 mg. Jauniešiem un senioriem ir būtu jāuzņem vairā kalcija.

Īpaši daudz kalcija ir pienā un sierā. Ja ikdienā neēdat piena produktus, kalciju saturošs minerālūdens ir lieliska alternatīva.

Ja uzturā pietrūkst kalcija, organisms no paņem no skeleta kauliem, kas ilgtermiņā var izraisīt osteoporozi jeb "kaulu zudumu". Tas īpaši skar vecākus cilvēkus, galvenokārt sievietes. Kalcija deficīts var izraisīt arī galvassāpes, muskuļu spazmas un aizkaitināmību. 

Pārtika, kas visvairāk satur šo elementu.

 

Ūdeņraža karbonāts

Ūdeņraža karbonāts (HCO3), ko sauc arī par bikarbonātu, garšo mazliet saldeni, ziepjaini.

Tam ir sārmaina iedarbība, un tas var uzlabot organisma skābju - sārmu līdzsvaru, t.i., bikarbonāts spēj piesaistīt kuņģa skābi.

Ūdeņraža karbonāts var palīdzēt pie dažādām gremošanas problēmām. Ūdens ar augstu bikarbonāta saturu maigi mazina grēmas un var mazināt kuņģa gļotādas iekaisumu.

Ūdeņraža karbonāts nav minerāls, bet ir ogļskābes sāls, un ir atrodams katrā minerālūdenī.

Pateicoties skābes neitralizējošajam efektam, tas ne tikai nodrošina minerālūdens patīkami neitrālo un dabīgo garšu, bet nodrošina arī sabalansētu organisma skābju - sārmu līdzsvaru.

Kālijs

Kālijs (K) nodrošina ūdens līdzsvaru organismā. Tas garšo mazliet sāļi un rūgti.

Kālijam ir svarīga loma šķidruma un skābju-sārmu līdzsvara regulēšanā. Kālijs aktivizē dažādus enzīmus, un ir īpaši svarīgs sirds un muskuļu aktivitātei.

Kālijs ir 98% ķermeņa šūnās. Kālija trūkums izraisa muskuļu vājumu, asinsspiediena pazemināšanos, sirdsdarbības traucējumus, apetītes zudumu un aizcietējumus.

Labs ieteikums aktīviem sportistiem ir ar kāliju bagātie ūdeņi. Kālijs regulē sirds un muskuļu darbību, relaksē muskuļus un nervus.

Kopā ar nātriju tas palīdz saglabāt ūdens līdzsvaru organismā.

Lietojot uzturā daudz dārzeņu, augļu un piena, var uzņemt organismam ikdienā nepieciešamos 2 gramus kālija.

Pārtika, kas visvairāk satur šo elementu.

Nātrijs

Nātrijam (Na) ir sāļa garša.

Kopā ar hlorīdu un kāliju tie regulē šķidrumu līdzsvaru organismā, kas nepieciešams nervu un muskuļu darbībai, enzīmu aktivizēšanai. Visbiežāk nātriju uzņemam ar sāli saturošiem produktiem.

Ikdienā nepieciešams apt. 3000 mg nātrija un 3000 mg hlorīda. Sportistiem ir vajadzīgs vairāk nātrija.

Nātrija deficīts var izraisīt vājumu un krampjus, pat līdz asinsrites kolapsam, īpaši sportā.

Uzmanību: nātrijs nav tas pats kas vārāmā sāls. Bieži dzirdam brīdinājumus par par nātrija pārdozēšanu, parasti saistībā ar sāli uzturā. Vārāmā sāls ir ķīmiskais savienojums - nātrija hlorīds. Minerālūdeņi parasti satur nātriju bikarbonāta formā un tikai ļoti mazos daudzumos, piemēram, nātrija hlorīda veidā.

Ja ievērojat diētu ar mazu sāls daudzumu, lietojiet minerālūdeņus ar zemu nātrija saturu.

Pārtika, kas visvairāk satur šo elementu.

Nitrīts

Nitrīts (NO2). Nitrīti iekļūst cilvēka ķermenī divos veidos: tiešā veidā vai ar nitrātiem, kas gremošanas traktā (galvenokārt mutes dobumā, arī kuņģī vai zarnās) tiek pārvērsti nitrītos, fermenta nitrātu reduktāzes iedarbībā.

Nitrītu klātbūtne norāda uz ūdens piesārņošanos.

Eiropas Savienībā nitrītu pieļaujamā dienas deva ir 0,1 mg/kg masas (nātrija nitrīta veidā)

 

Nitrāti

Nitrāti (NO3). Nitrātu klātbūtne norāda uz ūdens piesārņojumu.

Nitrātiem ūdenī var būt arī dabīga izcelsme, bez ūdens ķīmiskā piesārņojuma. Ģeologi ir novērojuši, ka dabīgā veidā nitrātu daudzums var būt pat līdz 15mg/l.

Neliela nitrātu klātbūtne ir atrodama pat ūdeņos, kuros šķietami tiem nevajadzētu būt. Piemēram, ledāju ūdeņos, kur simtiem kilometru attālumā nenotiek nekādas saimnieciskās darbības.

Nitrātus mēs uzņemam ar pārtiku vai dzeramo ūdeni. Tie ir nekaitīgi pieaugušajiem bez zarnu problēmām, ja netiek pārsniegtas robežvērtības. Salīdzinot ar krāna ūdeni, minerālūdeņiem pārsvarā ir ļoti zemi nitrātu rādītāji.

Minerālūdeņi ir vairāk aizsargāti no vides ietekmes, piemēram, mēslošanas un tamlīdzīgiem līdzekļiem, jo avoti parasti ir dziļi pazemē, un tie tiek regulāri testēti.

Nitrātu robežvērtības ir:

0-1 mg/l - izcili,

1-4 mg/l - ļoti labi,

4-7 mg/l - labi,

7-10 mg/l - pieņemami,

10-50 mg/l - normas robežās.

Bet ja NO3 un NO2 piesārņojums nav norādīts uz pudeles, tas nenozīmē ka to tur nav.

Par ūdens avotu
Dabīgais avota ūdens
Ir trīs galvenie ūdens veidi: dabīgais minerālūdens, dabīgais avota ūdens un dzeramais ūdens (galda ūdens). Katram no veidiem ir atšķirīgas sertifikācijas prasības un standarti. Ne dabīgo minerālūdeni, ne dabīgo avota ūdeni nedrīkst sajaukt ar citiem ūdens veidiem, kaut ko tam pievienot vai kaut ko atdalīt no tā. Šim ūdenim ir jāpaliek tik dabīgam, kā tas ir, un tas ir jāpilda pudelēs vienīgi ūdens iegūšanas vietā no pazemes avota. Izņemot atsevišķus gadījumus drīkst būt nodalīts dzelzs. Dabīgajam avota ūdenim ir dabīgs minerālu sastāvs, taču tam nav jābūt nemainīgam. Uz etiķetes jābūt norādītam "Dabīgais avota ūdens".
Iepakojums
  • img

    Materiāls PET 1.5l
    Pet pudeles ir saudzīgi jāuzglabā. 1) Tās nekādā gadījumā nedrīkst pārkarst, ja pudele ir bījusi pārkarsusi, ar to ir jāšķiras. Parasti pārkarsušām pudelēm pēc to atvēršanas būs viegla alkoholiska smaka. (Vasarā pet budeles vislabāk uzglabāt bagažniekā) Neatstājiet pudeli automašīnā tiešā saules gaismā, tam var būt palielināmā stikla efekts un tas var sabojāt automašīnu. 2) Neturiet Pet pudeles tiešos saules staros (saule padara ūdeni oksidatīvāku). 3) Par cik Pet materiāls ir elpojošs, ir svarīgi, lai pudelēm blakus nebūtu nekādi ķīmiski izgarojumi, kas varētu iekļūt ilgtermiņā pudelē. 4) Rīkojieties atbildīgi ar jebkuru materiālu un izmetiet to atbilstošā pārstrādes konteinerā. Katras personas atbildīga rīcība ir svarīga!

Vidējā cena