Ain Ifrane - PickAqua Skip to content

Ūdens

Uzņemto minerālu dienas norma

Ūdens minerālu satura attiecība pret kopējo ieteicamo minerālvielu daudzumu dienā (%)

Ieteicamā diennakts minerālvielu uzņemšanas norma

Šajā grafikā parādīta ūdens minerālvielu satura attiecība pret kopējo ieteicamo dienas minerālvielu daudzumu pieaugušam cilvēkam. Sportistiem un grūtniecēm šie dažu minerālvielu daudzumi var atšķirties.
Šī informācija sniedz jums vispārēju sajūtu par ūdens raksturu.

Tas nenozīmē, ka ūdenim, kurā ir maz šo elementu, ir mazāka vērtība un vairāk šo elementu ir labāk. Ūdens ar augstu minerālu saturu būtu jādzer saskaņā ar stingriem ieteikumiem.
Kopējā dienas ieteicamā devas norma:
(Ca) kalcijs 1000 mg = 100%
(Mg) magnijs 375 mg = 100%
(Na) nātrijs 3000 mg = 100%
(K) kālijs 3500 mg = 100%
(Cl) hlors 3000 mg = 100%

Lūdzu, ņemiet vērā! Saturs nav paredzēts kā profesionālās medicīniskās konsultācijas, diagnozes vai ārstēšanas aizstājējs. Ja jums ir kādi jautājumi par veselības stāvokli, vienmēr konsultējieties ar ārstu vai citu kvalificētu veselības aprūpes speciālistu.

Minerālvielu sastāvs

TDS

431 mg/l
Cl (Hlorīds) 10.65 mg/l
HCO3 (Ūdeņraža karbonāts) 402.60 mg/l
K (Kālijs) 1.00 mg/l
Na (Nātrijs) Poor 3.00 mg/l
NO3 (Nitrāti) 5.18 mg/l
SO4 (Sulfāts) 5.13 mg/l

Hlorīds

Hlorīds (Cl) garšo sāļi un nedaudz rūgteni.

Hlorīds kopā ar citiem minerāliem ietekmē osmotisko spiedienu šūnās un ķermeņa skābju - sārmus līdzsvaru.

Kopā ar ūdeņradi tas veido sālsskābi kuņģī un tādējādi veicina gremošanu. Ja organismam pietrūkst hlorīda, simptomi ir kuņģa skābes veidošanās traucējumi, var būt arī caureja.

Hlorīds kā kuņģa sulas sastāvdaļa nodrošina skābju un sārmu līdzsvara saglabāšanu.

Hlorīda deficīts var izpausties muskuļu spazmās vai sirds disfunkcijā.

Pārtika, kas visvairāk satur šo elementu.

 

Ūdeņraža karbonāts

Ūdeņraža karbonāts (HCO3), ko sauc arī par bikarbonātu, garšo mazliet saldeni, ziepjaini.

Tam ir sārmaina iedarbība, un tas var uzlabot organisma skābju - sārmu līdzsvaru, t.i., bikarbonāts spēj piesaistīt kuņģa skābi.

Ūdeņraža karbonāts var palīdzēt pie dažādām gremošanas problēmām. Ūdens ar augstu bikarbonāta saturu maigi mazina grēmas un var mazināt kuņģa gļotādas iekaisumu.

Ūdeņraža karbonāts nav minerāls, bet ir ogļskābes sāls, un ir atrodams katrā minerālūdenī.

Pateicoties skābes neitralizējošajam efektam, tas ne tikai nodrošina minerālūdens patīkami neitrālo un dabīgo garšu, bet nodrošina arī sabalansētu organisma skābju - sārmu līdzsvaru.

Kālijs

Kālijs (K) nodrošina ūdens līdzsvaru organismā. Tas garšo mazliet sāļi un rūgti.

Kālijam ir svarīga loma šķidruma un skābju-sārmu līdzsvara regulēšanā. Kālijs aktivizē dažādus enzīmus, un ir īpaši svarīgs sirds un muskuļu aktivitātei.

Kālijs ir 98% ķermeņa šūnās. Kālija trūkums izraisa muskuļu vājumu, asinsspiediena pazemināšanos, sirdsdarbības traucējumus, apetītes zudumu un aizcietējumus.

Labs ieteikums aktīviem sportistiem ir ar kāliju bagātie ūdeņi. Kālijs regulē sirds un muskuļu darbību, relaksē muskuļus un nervus.

Kopā ar nātriju tas palīdz saglabāt ūdens līdzsvaru organismā.

Lietojot uzturā daudz dārzeņu, augļu un piena, var uzņemt organismam ikdienā nepieciešamos 2 gramus kālija.

Pārtika, kas visvairāk satur šo elementu.

Nātrijs

Nātrijam (Na) ir sāļa garša.

Kopā ar hlorīdu un kāliju tie regulē šķidrumu līdzsvaru organismā, kas nepieciešams nervu un muskuļu darbībai, enzīmu aktivizēšanai. Visbiežāk nātriju uzņemam ar sāli saturošiem produktiem.

Ikdienā nepieciešams apt. 3000 mg nātrija un 3000 mg hlorīda. Sportistiem ir vajadzīgs vairāk nātrija.

Nātrija deficīts var izraisīt vājumu un krampjus, pat līdz asinsrites kolapsam, īpaši sportā.

Uzmanību: nātrijs nav tas pats kas vārāmā sāls. Bieži dzirdam brīdinājumus par par nātrija pārdozēšanu, parasti saistībā ar sāli uzturā. Vārāmā sāls ir ķīmiskais savienojums - nātrija hlorīds. Minerālūdeņi parasti satur nātriju bikarbonāta formā un tikai ļoti mazos daudzumos, piemēram, nātrija hlorīda veidā.

Ja ievērojat diētu ar mazu sāls daudzumu, lietojiet minerālūdeņus ar zemu nātrija saturu.

Pārtika, kas visvairāk satur šo elementu.

Nitrāti

Nitrāti (NO3). Nitrātu klātbūtne norāda uz ūdens piesārņojumu.

Nitrātiem ūdenī var būt arī dabīga izcelsme, bez ūdens ķīmiskā piesārņojuma. Ģeologi ir novērojuši, ka dabīgā veidā nitrātu daudzums var būt pat līdz 15mg/l.

Neliela nitrātu klātbūtne ir atrodama pat ūdeņos, kuros šķietami tiem nevajadzētu būt. Piemēram, ledāju ūdeņos, kur simtiem kilometru attālumā nenotiek nekādas saimnieciskās darbības.

Nitrātus mēs uzņemam ar pārtiku vai dzeramo ūdeni. Tie ir nekaitīgi pieaugušajiem bez zarnu problēmām, ja netiek pārsniegtas robežvērtības. Salīdzinot ar krāna ūdeni, minerālūdeņiem pārsvarā ir ļoti zemi nitrātu rādītāji.

Minerālūdeņi ir vairāk aizsargāti no vides ietekmes, piemēram, mēslošanas un tamlīdzīgiem līdzekļiem, jo avoti parasti ir dziļi pazemē, un tie tiek regulāri testēti.

Nitrātu robežvērtības ir:

0-1 mg/l - izcili,

1-4 mg/l - ļoti labi,

4-7 mg/l - labi,

7-10 mg/l - pieņemami,

10-50 mg/l - normas robežās.

Bet ja NO3 un NO2 piesārņojums nav norādīts uz pudeles, tas nenozīmē ka to tur nav.

Sulfāts

Sulfāts (SO4) ir mazliet sāļs un rūgts.

Sulfātam ir svarīga loma tauku vielmaiņas un aknu detoksikācijas procesā. Tas palīdz uzlabot gremošanu, stimulē zarnu un žults darbību.

Minerālūdeņi ar augstu sulfātu saturu var stimulēt gremošanu. Tas darbojas kā viegls caurejas līdzeklis, bet neveido atkarību. Tie, kuri regulāri lieto sulfātu saturošu minerālūdeni, dabīgā veidā stimulē zarnu darbību un aizkavē aizcietējumu rašanos.

Lietojot kopā ar magniju un kalciju, sulfāta iedarbību var pastiprināt.

Par ūdens avotu
Dabīgais minerālūdens
Ir trīs galvenie ūdens veidi: dabīgais minerālūdens, dabīgais avota ūdens un dzeramais ūdens (galda ūdens). Ir svarīgi zināt, ka jebkura no šīm ūdens kategorijām, izņemot destilētu ūdeni, var saturēt daudz dažādu minerālu. Tikai destilēts ūdens nesatur minerālus un ir dejonizēts. Visas pārējās ūdens kategorijas atbilst vienai no šīm trim galvenajām kategorijām. Katram no veidiem ir atšķirīgas sertifikācijas prasības un standarti. Vienīgais ūdens veids, kam nepieciešama oficiāla atzīšana, ir dabīgais minerālūdens, un tā ķīmiskais sastāvs vienmēr ir stabils. Dabīgo minerālūdeni pārbauda ar 200 individuāliem testiem. Ne dabīgo minerālūdeni, ne dabīgo avota ūdeni nedrīkst sajaukt ar citiem ūdens veidiem, kaut ko tam pievienot vai kaut ko atdalīt no tā. Šim ūdenim ir jāpaliek tādam, kāds tas ir, jo tas ir dabīgs, un tas ir jāpilda pudelēs vienīgi ūdens iegūšanas vietā no pazemes avota. Izņemot atsevišķus gadījumus drīkst būt nodalīts dzelzs. Uz dabīgā minerālūdens etiķetes jābūt norādītam "Dabīgais minerālūdens". Šīm trim kategorijām nav nekādas saistības ar minerālu daudzumu ūdenī, tas ir tikai sertifikācijas statuss (Eiropā). Vairāk par šīm kategorijām, lūdzu, skatiet mācību materiālos.