KemerSu
mg/l
Mineralizācija
Info Performance
pH
-
mg/l
Cietība (Ca+Mg)
ms/m
El. vad.
pH
pH (Power of hydrogen) ir skaitlis, kas raksturo H+ (ūdeņraža) jonu attiecību pret OH− (skābekļa un ūdeņraža) joniem.
pH apzīmē skaitļi no 1 līdz 14. pH zem 7 nozīmē, ka vide ir skāba, virs 7 - ka sārmaina. 7 nozīmē, ka vide ir neitrāla, un attiecība starp H + un OH- ir vienāda.
Ar ko atšķiras ūdens ar pH 7, pH 8, pH 9 un pH10?
Katrs nākamais pH - skaitlis nozīmē, ka vide ir 10 reizes sārmaināka (vairāk skābekļa un ūdeņraža OH−). Jo pH skaitlis lielāks par 7, jo vide ir sārmaināka (vairāk nodrošināta ar OH−).
Piemēram:
pH 8 = 10 x sārmaināks nekā pH 7,
pH 9 = 10 x sārmaināks nekā pH 8.
Secinājums: ūdens ar pH 9 ir tieši 100 reizes sārmaināks nekā ūdens ar pH 7, un pH 10 ir 1000 reizes sārmaināks nekā pH 7.
Šī pati shēma attiecas arī uz skābo vidi: pH 4 (vairāk H+ jonu) norāda uz 1000 reizes skābāku vidi nekā pH 7, un vide ar pH 3 ir tieši 10.000 reizes skābāka kā pH 7.
Karbonizācija
Karbonizēts ūdens tiek saukts arī par gāzētu ūdeni.
Oglekļa dioksīdam ūdenī var būt dažāda izcelsme:
1) dabīga, kad ūdens pats jau satur dabīgo oglekļa dioksīdu (CO2);
2) dabīgais CO2 tiek savākts ūdens izcelsmes vietā un pievienots pudelēs jau iepildītajam ūdenim;
3) mākslīga (98% gadījumu), kad ūdens tiek karbonizēts (piesātināts ar ogļskābo gāzi).
Karbonizācijai var būt dažādas pakāpes: ūdens var būt ļoti viegli, vidēji vai stipri karbonizēts.
Virtuāls Ūdens Someljē
Tavs ceļvedis, kas atklās katra piliena noslēpumu.
Jautā ŽANAM viņa eksperta viedokli par jebkuru Ūdeni!
Lejupielādē PickAqua lietotni un apmierini savas slāpes pēc zināšanām!
Ļauj viņam Tevi ievadīt atsvaidzinošā ceļojumā, atklājot Ūdens funkcionalitāti, garšu, izcelsmi un vēl daudz ko citu.
Parunā ar ŽANU
Lejupielādē PickAqua:
Uzņemto minerālu dienas norma
Ūdens minerālu satura attiecība pret kopējo ieteicamo minerālvielu daudzumu dienā (%)
Minerālvielu sastāvs
pH
Hlorīds
Hlorīds (Cl) garšo sāļi un nedaudz rūgteni.
Hlorīds kopā ar citiem minerāliem ietekmē osmotisko spiedienu šūnās un ķermeņa skābju - sārmus līdzsvaru.
Kopā ar ūdeņradi tas veido sālsskābi kuņģī un tādējādi veicina gremošanu. Ja organismam pietrūkst hlorīda, simptomi ir kuņģa skābes veidošanās traucējumi, var būt arī caureja.
Hlorīds kā kuņģa sulas sastāvdaļa nodrošina skābju un sārmu līdzsvara saglabāšanu.
Hlorīda deficīts var izpausties muskuļu spazmās vai sirds disfunkcijā.
Pārtika, kas visvairāk satur šo elementu.
Dzelzs
Dzelzs (Fe) primārā loma ķermenī ir saistīta ar hemoglobīna veidošanos, kas nodrošina asinsriti un dažādu orgānu apgādi ar skābekli.
Bez dzelzs iestājas anēmija, kas izpaužas kā muskuļu vājums, nogurums, kuņģa-zarnu trakta traucējumi un kognitīvās darbības traucējumi.
Tas ir galvenais elements, lai nodrošinātu pareizu ķermeņa metabolismu, muskuļu aktivitāti, smadzeņu darbību un ķermeņa temperatūras regulēšanu.
Turklāt tas palīdz uzlabot imunitāti un atbrīvoties no bezmiega un nemierīgo kāju sindroma.
Pārtika, kas visvairāk satur šo elementu.
Mangāns
Mangānam (Mn) ir svarīga loma ķermeņa metabolisma, osteoporozes, noguruma, reproduktīvo orgānu, sastiepumu, iekaisumu, smadzeņu darbības un epilepsijas ārstēšanā.
Nātrijs
Nātrijam (Na) ir sāļa garša.
Kopā ar hlorīdu un kāliju tie regulē šķidrumu līdzsvaru organismā, kas nepieciešams nervu un muskuļu darbībai, enzīmu aktivizēšanai. Visbiežāk nātriju uzņemam ar sāli saturošiem produktiem.
Ikdienā nepieciešams apt. 3000 mg nātrija un 3000 mg hlorīda. Sportistiem ir vajadzīgs vairāk nātrija.
Nātrija deficīts var izraisīt vājumu un krampjus, pat līdz asinsrites kolapsam, īpaši sportā.
Uzmanību: nātrijs nav tas pats kas vārāmā sāls. Bieži dzirdam brīdinājumus par par nātrija pārdozēšanu, parasti saistībā ar sāli uzturā. Vārāmā sāls ir ķīmiskais savienojums - nātrija hlorīds. Minerālūdeņi parasti satur nātriju bikarbonāta formā un tikai ļoti mazos daudzumos, piemēram, nātrija hlorīda veidā.
Ja ievērojat diētu ar mazu sāls daudzumu, lietojiet minerālūdeņus ar zemu nātrija saturu.
Pārtika, kas visvairāk satur šo elementu.
Amonijs
Amonijs (NH4) Pasaules veselības organizācija nav noteikusi pieļaujamo amonija jonu koncentrāciju dzeramajā ūdenī saistībā ar iedarbību uz cilvēka veselību. Parasti amonija jonu koncentrācija dzeramajā ūdenī ir ievērojami zemāka par tām koncentrācijām, kas varētu toksiski iedarboties uz cilvēka organismu. Pētījumos atzīmē toksiskos efektus pie amonija līmeņa virs 200mg/kg ķermeņa svara. Gruntsūdeņos amonija daudzums parasti ir mazāks par 0,2 mg/litrā. Augstāks dabīgais amonija saturs (līdz 3 mg/l) ir sastopams slāņos, kas bagāti ar humīnu vai dzelzi, vai mežos. Virszemes ūdeņi var saturēt līdz 12 mg/l. Amonijs ir dabiska daudzu pārtikas produktu sastāvdaļa. Amonija savienojums nelielos daudzumos (<0,001-3,2%) tiek pievienots arī pārtikas produktiem kā skābes regulētāji, stabilizatori, aromatizējošas vielas un fermentācijas palīglīdzekļi. Aprēķinātais dienas amonija patēriņš pārtikā ir 18 mg, ieelpojot mazāk nekā 1 mg. Avots:http://www.who.int/water_sanitation_health/dwq/ammonia.pdf
Sulfāts
Sulfāts (SO4) ir mazliet sāļs un rūgts.
Sulfātam ir svarīga loma tauku vielmaiņas un aknu detoksikācijas procesā. Tas palīdz uzlabot gremošanu, stimulē zarnu un žults darbību.
Minerālūdeņi ar augstu sulfātu saturu var stimulēt gremošanu. Tas darbojas kā viegls caurejas līdzeklis, bet neveido atkarību. Tie, kuri regulāri lieto sulfātu saturošu minerālūdeni, dabīgā veidā stimulē zarnu darbību un aizkavē aizcietējumu rašanos.
Lietojot kopā ar magniju un kalciju, sulfāta iedarbību var pastiprināt.