Kalcijs

Kalcijs (Ca) var atstāt sausu pēcgaršu.

Kalcijs stiprina kaulus, zobus un audus, atbild par nervu impulsu darbību. Ja ikdienā ēdat piena produktus, tas ir pietiekami. Laba alternatīva var būt kalciju saturošs ūdens.

Kalcijam ir būtiska nozīme skeleta un zobu veidošanā un uzturēšanā. Kalcijs nervu un muskuļu šūnās atbild par impulsu un hormonālo signālu pārraidi. Tas regulē arī dažādu enzīmu aktivitāti, tam piemīt pretiekaisuma un antialerģiskas īpašības.

Ikdienā nepieciešams: apmēram 1000 mg. Jauniešiem un senioriem ir būtu jāuzņem vairā kalcija.

Īpaši daudz kalcija ir pienā un sierā. Ja ikdienā neēdat piena produktus, kalciju saturošs minerālūdens ir lieliska alternatīva.

Ja uzturā pietrūkst kalcija, organisms no paņem no skeleta kauliem, kas ilgtermiņā var izraisīt osteoporozi jeb "kaulu zudumu". Tas īpaši skar vecākus cilvēkus, galvenokārt sievietes. Kalcija deficīts var izraisīt arī galvassāpes, muskuļu spazmas un aizkaitināmību. 

Pārtika, kas visvairāk satur šo elementu.

Hlorīds

Hlorīds (Cl) garšo sāļi un nedaudz rūgteni.

Hlorīds kopā ar citiem minerāliem ietekmē osmotisko spiedienu šūnās un ķermeņa skābju - sārmus līdzsvaru.

Kopā ar ūdeņradi tas veido sālsskābi kuņģī un tādējādi veicina gremošanu. Ja organismam pietrūkst hlorīda, simptomi ir kuņģa skābes veidošanās traucējumi, var būt arī caureja.

Hlorīds kā kuņģa sulas sastāvdaļa nodrošina skābju un sārmu līdzsvara saglabāšanu.

Hlorīda deficīts var izpausties muskuļu spazmās vai sirds disfunkcijā.

Pārtika, kas visvairāk satur šo elementu.

Fluors

Fluoram (F) ir salda un ziepjaina garša, tam ir ļoti svarīga loma kaulu un zobu struktūrā. Fluors saglabājas zobos un var kavēt zobu kariesu. Tas palielina arī kaulu blīvumu.

Fluora deficīta rezultāts var būt trausli kauli un slikti zobi. Fluorīda daudzums, kas ir dabīgā ūdenī, var būt gan virs, gan zem ieteicamā līmeņa.

Uzmanību: pārāk daudz ir arī neveselīgi. Bērniem un pusaudžiem ir nepieciešams fluors augošiem zobiem, taču to nevajadzētu lietot pārāk daudz. Tāpēc likumdevējs ir noteicis atbilstošu atsauci to minerālūdeņu marķējumam, kuros fluorīds ir vairāk par 1,5 mg/l. Ilgstoši šāds ūdens nav ieteicams katru dienu dzert bērniem līdz 7 gadu vecumam.

Fluorīds lielākās koncentrācijās parasti ir atrodams arī tējā, kafijā, jūras veltēs, spinātos, vīnogās, rozīnēs, burkānos un vīnā, kā arī gurķos, dillēs, tomātos, sparģeļos, pupiņās, zirņos, baltajos rīsos un kartupeļos.

Ir svarīgi zināt, ka dabīgais fluorīds un industriāli ražotais sintētiskais fluorīds ir būtiski atšķirīgas vielas.

Pārtika, kas visvairāk satur šo elementu.

Ūdeņraža karbonāts

Ūdeņraža karbonāts (HCO3), ko sauc arī par bikarbonātu, garšo mazliet saldeni, ziepjaini.

Tam ir sārmaina iedarbība, un tas var uzlabot organisma skābju - sārmu līdzsvaru, t.i., bikarbonāts spēj piesaistīt kuņģa skābi.

Ūdeņraža karbonāts var palīdzēt pie dažādām gremošanas problēmām. Ūdens ar augstu bikarbonāta saturu maigi mazina grēmas un var mazināt kuņģa gļotādas iekaisumu.

Ūdeņraža karbonāts nav minerāls, bet ir ogļskābes sāls, un ir atrodams katrā minerālūdenī.

Pateicoties skābes neitralizējošajam efektam, tas ne tikai nodrošina minerālūdens patīkami neitrālo un dabīgo garšu, bet nodrošina arī sabalansētu organisma skābju - sārmu līdzsvaru.

Nātrijs

Nātrijam (Na) ir sāļa garša.

Kopā ar hlorīdu un kāliju tie regulē šķidrumu līdzsvaru organismā, kas nepieciešams nervu un muskuļu darbībai, enzīmu aktivizēšanai. Visbiežāk nātriju uzņemam ar sāli saturošiem produktiem.

Ikdienā nepieciešams apt. 3000 mg nātrija un 3000 mg hlorīda. Sportistiem ir vajadzīgs vairāk nātrija.

Nātrija deficīts var izraisīt vājumu un krampjus, pat līdz asinsrites kolapsam, īpaši sportā.

Uzmanību: nātrijs nav tas pats kas vārāmā sāls. Bieži dzirdam brīdinājumus par par nātrija pārdozēšanu, parasti saistībā ar sāli uzturā. Vārāmā sāls ir ķīmiskais savienojums - nātrija hlorīds. Minerālūdeņi parasti satur nātriju bikarbonāta formā un tikai ļoti mazos daudzumos, piemēram, nātrija hlorīda veidā.

Ja ievērojat diētu ar mazu sāls daudzumu, lietojiet minerālūdeņus ar zemu nātrija saturu.

Pārtika, kas visvairāk satur šo elementu.

Kopējais Silīcijs

Silīcija skābe (Si/SiO2/H2SiO3), ko sauc arī par silīciju, ir labsajūtas un skaistuma minerāls, kas garšo neitrāli.

Silīcijs palīdz stiprināt nagus, matus un ādu, stimulē kolagēna un elastīna sintēzi organismā. Silīcijs ir nozīmīgs katram organismam. Silīcijs ir skābekļa un silīcija savienojums.

Silīcijam ir svarīga loma kaulu veidošanā, tas veicina kalcija uzsūkšanos. Cīpslu un saistaudu stiprums ir atkarīgs arī no pietiekama silīcija daudzuma organismā, tas stiprina imūnsistēmu.

Silīcija deficīts organismā var būt par cēloni kaulu mīkstumam (osteoporozei), trausliem nagiem un matiem, bālai, grumbaina ādai u.c.

Silīcijs dabā nav sastopams tīrā veidā, tas vienmēr ir savienojumā ar skābekli - kā silīcijskābe.

Pārtika, kas visvairāk satur šo elementu.

Silīcija dioksīds

Silīcija dioksīds (Si/SiO2/H2SiO3), ko sauc arī par silīciju, ir labsajūtas un skaistuma minerāls, kas garšo neitrāli.

Silīcijs palīdz stiprināt nagus, matus un ādu, stimulē kolagēna un elastīna sintēzi organismā. Silīcijs ir nozīmīgs katram organismam. Silīcija dioksīds ir skābekļa un silīcija savienojums.

Silīcijam ir svarīga loma kaulu veidošanā, tas veicina kalcija uzsūkšanos. Cīpslu un saistaudu stiprums ir atkarīgs arī no pietiekama silīcija dioksīda daudzuma organismā, tas stiprina imūnsistēmu. Silīcija deficīts organismā būt par cēloni kaulu mīkstumam (osteoporozei), trausliem nagiem un matiem, bālai, grumbaina ādai u.c.

Silīcijs dabā nav sastopams tīrā veidā, tas vienmēr ir savienojumā ar skābekli - kā silīcijskābe.

Pārtika, kas visvairāk satur šo elementu.