Kalcijs

Kalcijs (Ca) var atstāt sausu pēcgaršu.

Kalcijs stiprina kaulus, zobus un audus, atbild par nervu impulsu darbību. Ja ikdienā ēdat piena produktus, tas ir pietiekami. Laba alternatīva var būt kalciju saturošs ūdens.

Kalcijam ir būtiska nozīme skeleta un zobu veidošanā un uzturēšanā. Kalcijs nervu un muskuļu šūnās atbild par impulsu un hormonālo signālu pārraidi. Tas regulē arī dažādu enzīmu aktivitāti, tam piemīt pretiekaisuma un antialerģiskas īpašības.

Ikdienā nepieciešams: apmēram 1000 mg. Jauniešiem un senioriem ir būtu jāuzņem vairā kalcija.

Īpaši daudz kalcija ir pienā un sierā. Ja ikdienā neēdat piena produktus, kalciju saturošs minerālūdens ir lieliska alternatīva.

Ja uzturā pietrūkst kalcija, organisms no paņem no skeleta kauliem, kas ilgtermiņā var izraisīt osteoporozi jeb "kaulu zudumu". Tas īpaši skar vecākus cilvēkus, galvenokārt sievietes. Kalcija deficīts var izraisīt arī galvassāpes, muskuļu spazmas un aizkaitināmību. 

Pārtika, kas visvairāk satur šo elementu.

Hlorīds

Hlorīds (Cl) garšo sāļi un nedaudz rūgteni.

Hlorīds kopā ar citiem minerāliem ietekmē osmotisko spiedienu šūnās un ķermeņa skābju - sārmus līdzsvaru.

Kopā ar ūdeņradi tas veido sālsskābi kuņģī un tādējādi veicina gremošanu. Ja organismam pietrūkst hlorīda, simptomi ir kuņģa skābes veidošanās traucējumi, var būt arī caureja.

Hlorīds kā kuņģa sulas sastāvdaļa nodrošina skābju un sārmu līdzsvara saglabāšanu.

Hlorīda deficīts var izpausties muskuļu spazmās vai sirds disfunkcijā.

Pārtika, kas visvairāk satur šo elementu.

Fluors

Fluoram (F) ir salda un ziepjaina garša, tam ir ļoti svarīga loma kaulu un zobu struktūrā. Fluors saglabājas zobos un var kavēt zobu kariesu. Tas palielina arī kaulu blīvumu.

Fluora deficīta rezultāts var būt trausli kauli un slikti zobi. Fluorīda daudzums, kas ir dabīgā ūdenī, var būt gan virs, gan zem ieteicamā līmeņa.

Uzmanību: pārāk daudz ir arī neveselīgi. Bērniem un pusaudžiem ir nepieciešams fluors augošiem zobiem, taču to nevajadzētu lietot pārāk daudz. Tāpēc likumdevējs ir noteicis atbilstošu atsauci to minerālūdeņu marķējumam, kuros fluorīds ir vairāk par 1,5 mg/l. Ilgstoši šāds ūdens nav ieteicams katru dienu dzert bērniem līdz 7 gadu vecumam.

Fluorīds lielākās koncentrācijās parasti ir atrodams arī tējā, kafijā, jūras veltēs, spinātos, vīnogās, rozīnēs, burkānos un vīnā, kā arī gurķos, dillēs, tomātos, sparģeļos, pupiņās, zirņos, baltajos rīsos un kartupeļos.

Ir svarīgi zināt, ka dabīgais fluorīds un industriāli ražotais sintētiskais fluorīds ir būtiski atšķirīgas vielas.

Pārtika, kas visvairāk satur šo elementu.

Ūdeņraža karbonāts

Ūdeņraža karbonāts (HCO3), ko sauc arī par bikarbonātu, garšo mazliet saldeni, ziepjaini.

Tam ir sārmaina iedarbība, un tas var uzlabot organisma skābju - sārmu līdzsvaru, t.i., bikarbonāts spēj piesaistīt kuņģa skābi.

Ūdeņraža karbonāts var palīdzēt pie dažādām gremošanas problēmām. Ūdens ar augstu bikarbonāta saturu maigi mazina grēmas un var mazināt kuņģa gļotādas iekaisumu.

Ūdeņraža karbonāts nav minerāls, bet ir ogļskābes sāls, un ir atrodams katrā minerālūdenī.

Pateicoties skābes neitralizējošajam efektam, tas ne tikai nodrošina minerālūdens patīkami neitrālo un dabīgo garšu, bet nodrošina arī sabalansētu organisma skābju - sārmu līdzsvaru.

Kālijs

Kālijs (K) nodrošina ūdens līdzsvaru organismā. Tas garšo mazliet sāļi un rūgti.

Kālijam ir svarīga loma šķidruma un skābju-sārmu līdzsvara regulēšanā. Kālijs aktivizē dažādus enzīmus, un ir īpaši svarīgs sirds un muskuļu aktivitātei.

Kālijs ir 98% ķermeņa šūnās. Kālija trūkums izraisa muskuļu vājumu, asinsspiediena pazemināšanos, sirdsdarbības traucējumus, apetītes zudumu un aizcietējumus.

Labs ieteikums aktīviem sportistiem ir ar kāliju bagātie ūdeņi. Kālijs regulē sirds un muskuļu darbību, relaksē muskuļus un nervus.

Kopā ar nātriju tas palīdz saglabāt ūdens līdzsvaru organismā.

Lietojot uzturā daudz dārzeņu, augļu un piena, var uzņemt organismam ikdienā nepieciešamos 2 gramus kālija.

Pārtika, kas visvairāk satur šo elementu.

Litijs

Litijs (Li) ir dabā sastopams mikroelements, gkt., jūras aļģēs, pienā, olās, kartupeļos u.c..

Litijs viegli veido ķermeņa sāļus, kas ir nepieciešami šūnu mijiedarbībai, t.sk. nātrija plūsmai caur organisma muskuļu un nervu šūnām.

Litijam ir potenciāli nozīmīga loma depresijas gadījumā. Japānas un Austrijas zinātnieki ir konstatējuši, ka vietās, kur ūdens satur litiju, cilvēki daudz mazāk cieš no depresijas.

Uzturā izmantojamā ūdenī nedrīkstu būt vairāk par 7,5 mg/l litija.

Magnijs

Magnijam ir rūgta garša, dažreiz tas var dot saldu pēcgaršu.

Magnijs ir ļoti svarīgs elements sirdij.

Tas tiek uzskatīts par pretstresa minerālu, un ir nepieciešams ādas apgādei ar barības vielām. Magnijs ir svarīgs nervu impulsu pārvadīšanai, tas palīdz muskuļiem atslābināties.

Magnijs organismā aktivizē vairāk nekā 300 enzīmu un regulē elektroķīmiskos impulsus.

Ikdienā nepieciešams: 350 mg vīriešiem, 300 mg sievietēm, 400 mg jauniešiem. Lielāks daudzums magnija nepieciešams grūtniecēm, sportistiem un cilvēkiem stresa situācijās.

Magnija deficīta izpausmes: kāju krampji, migrēna, galvassāpes, sirds- un asinsrites orgānu darbības traucējumi, var būt lielāks trombozes risks.Pārtika, kas visvairāk satur šo elementu.

Pārtika, kas visvairāk satur šo elementu.

Nātrijs

Nātrijam (Na) ir sāļa garša.

Kopā ar hlorīdu un kāliju tie regulē šķidrumu līdzsvaru organismā, kas nepieciešams nervu un muskuļu darbībai, enzīmu aktivizēšanai. Visbiežāk nātriju uzņemam ar sāli saturošiem produktiem.

Ikdienā nepieciešams apt. 3000 mg nātrija un 3000 mg hlorīda. Sportistiem ir vajadzīgs vairāk nātrija.

Nātrija deficīts var izraisīt vājumu un krampjus, pat līdz asinsrites kolapsam, īpaši sportā.

Uzmanību: nātrijs nav tas pats kas vārāmā sāls. Bieži dzirdam brīdinājumus par par nātrija pārdozēšanu, parasti saistībā ar sāli uzturā. Vārāmā sāls ir ķīmiskais savienojums - nātrija hlorīds. Minerālūdeņi parasti satur nātriju bikarbonāta formā un tikai ļoti mazos daudzumos, piemēram, nātrija hlorīda veidā.

Ja ievērojat diētu ar mazu sāls daudzumu, lietojiet minerālūdeņus ar zemu nātrija saturu.

Pārtika, kas visvairāk satur šo elementu.

Nitrāti

Nitrāti (NO3). Nitrātu klātbūtne norāda uz ūdens piesārņojumu.

Nitrātiem ūdenī var būt arī dabīga izcelsme, bez ūdens ķīmiskā piesārņojuma. Ģeologi ir novērojuši, ka dabīgā veidā nitrātu daudzums var būt pat līdz 15mg/l.

Neliela nitrātu klātbūtne ir atrodama pat ūdeņos, kuros šķietami tiem nevajadzētu būt. Piemēram, ledāju ūdeņos, kur simtiem kilometru attālumā nenotiek nekādas saimnieciskās darbības.

Nitrātus mēs uzņemam ar pārtiku vai dzeramo ūdeni. Tie ir nekaitīgi pieaugušajiem bez zarnu problēmām, ja netiek pārsniegtas robežvērtības. Salīdzinot ar krāna ūdeni, minerālūdeņiem pārsvarā ir ļoti zemi nitrātu rādītāji.

Minerālūdeņi ir vairāk aizsargāti no vides ietekmes, piemēram, mēslošanas un tamlīdzīgiem līdzekļiem, jo avoti parasti ir dziļi pazemē, un tie tiek regulāri testēti.

Nitrātu robežvērtības ir:

0-1 mg/l - izcili,

1-4 mg/l - ļoti labi,

4-7 mg/l - labi,

7-10 mg/l - pieņemami,

10-50 mg/l - normas robežās.

Bet ja NO3 un NO2 piesārņojums nav norādīts uz pudeles, tas nenozīmē ka to tur nav.