Magnijs

Magnijam ir rūgta garša, dažreiz tas var dot saldu pēcgaršu.

Magnijs ir ļoti svarīgs elements sirdij.

Tas tiek uzskatīts par pretstresa minerālu, un ir nepieciešams ādas apgādei ar barības vielām. Magnijs ir svarīgs nervu impulsu pārvadīšanai, tas palīdz muskuļiem atslābināties.

Magnijs organismā aktivizē vairāk nekā 300 enzīmu un regulē elektroķīmiskos impulsus.

Ikdienā nepieciešams: 350 mg vīriešiem, 300 mg sievietēm, 400 mg jauniešiem. Lielāks daudzums magnija nepieciešams grūtniecēm, sportistiem un cilvēkiem stresa situācijās.

Magnija deficīta izpausmes: kāju krampji, migrēna, galvassāpes, sirds- un asinsrites orgānu darbības traucējumi, var būt lielāks trombozes risks.Pārtika, kas visvairāk satur šo elementu.

Pārtika, kas visvairāk satur šo elementu.

Hidrogenkarbonāts

Ūdeņraža karbonāts (HCO3), ko sauc arī par bikarbonātu, garšo mazliet saldeni, ziepjaini.

Tam ir sārmaina iedarbība, un tas var uzlabot organisma skābju - sārmu līdzsvaru, t.i., bikarbonāts spēj piesaistīt kuņģa skābi.

Ūdeņraža karbonāts var palīdzēt pie dažādām gremošanas problēmām. Ūdens ar augstu bikarbonāta saturu maigi mazina grēmas un var mazināt kuņģa gļotādas iekaisumu.

Ūdeņraža karbonāts nav minerāls, bet ir ogļskābes sāls, un ir atrodams katrā minerālūdenī.

Pateicoties skābes neitralizējošajam efektam, tas ne tikai nodrošina minerālūdens patīkami neitrālo un dabīgo garšu, bet nodrošina arī sabalansētu organisma skābju - sārmu līdzsvaru.

Silīcijs

Silīcija skābe (Si/SiO2/H2SiO3), ko sauc arī par silīciju, ir labsajūtas un skaistuma minerāls, kas garšo neitrāli.

Silīcijs palīdz stiprināt nagus, matus un ādu, stimulē kolagēna un elastīna sintēzi organismā. Silīcijs ir nozīmīgs katram organismam. Silīcijs ir skābekļa un silīcija savienojums.

Silīcijam ir svarīga loma kaulu veidošanā, tas veicina kalcija uzsūkšanos. Cīpslu un saistaudu stiprums ir atkarīgs arī no pietiekama silīcija daudzuma organismā, tas stiprina imūnsistēmu.

Silīcija deficīts organismā būt par cēloni kaulu mīkstumam (osteoporozei), trausliem nagiem un matiem, bālai, grumbaina ādai u.c.

Silīcijs dabā nav sastopams tīrā veidā, tas vienmēr ir savienojumā ar skābekli - kā silīcijskābe.

Pārtika, kas visvairāk satur šo elementu.

Nātrijs

Nātrijam (Na) ir sāļa garša.

Kopā ar hlorīdu un kāliju tie regulē šķidrumu līdzsvaru organismā, kas nepieciešams nervu un muskuļu darbībai, enzīmu aktivizēšanai. Visbiežāk nātriju uzņemam ar sāli saturošiem produktiem.

Ikdienā nepieciešams apt. 550 mg nātrija un 800 mg hlorīda. Sportistiem ir vajadzīgs vairāk nātrija.

Nātrija deficīts var izraisīt vājumu un krampjus, pat līdz asinsrites kolapsam, īpaši sportā.

Uzmanību: nātrijs nav tas pats kas vārāmā sāls. Bieži dzirdam brīdinājumus par par nātrija pārdozēšanu, parasti saistībā ar sāli uzturā. Vārāmā sāls ir ķīmiskais savienojums - nātrija hlorīds. Minerālūdeņi parasti satur nātriju bikarbonāta formā un tikai ļoti mazos daudzumos, piemēram, nātrija hlorīda veidā.

Ja ievērojat diētu ar mazu sāls daudzumu, lietojiet minerālūdeņus ar zemu nātrija saturu.

Pārtika, kas visvairāk satur šo elementu.

Augsts TDS

Kopējais izšķīdušo cieto vielu daudzums (TDS, Total Dissolved Solids) jeb mineralizācija ir kopējo visu to vielu daudzums, kas izšķīdis ūdenī, tam nākot caur augsnes slāņiem. TDS saturs ūdenī tiek mērīts miligramos litrā (mg/l).

Dažādās valstīs TDS gradācijas parametri var nedaudz atšķirties:

ļoti viegla 01 - 50 mg/l,

viegla 50 - 500 mg/l,

vidēja 500 - 1000 mg/l,

augsta 1000 - 1500 mg/l,

ļoti augsta 1500 - 3000 mg/l

un pat super augsta 3000 - 20 000 mg/l mineralizācija.

TDS ir galvenais faktors, kas ietekmē ūdens garšu - jo augstāks ir TDS, jo lielākas ir garšas atšķirības. Ūdens kopējā mineralizācija (TDS) ir cits rādītājs nekā sausais atlikums.

Sausā atlikuma parametrs ūdenī pie 180° vai 260° grādiem var būt līdz 30% mazāks nekā TDS skaitlis. Tas nozīmē, ka kopējais ūdenī izšķīdušo vielu daudzums var būt pat divas reizes lielāks!

Sporta laikā

(Ca,  Mg,  Na,  K,  HCO3, pH)

Šajā kategorijā būs atrodami negāzēti ūdeņi.

Sportošanas laikā ķermenis svīstot zaudē šķidrumu, tāpēc gan profesionāliem sportistiem, gan amatieriem ir svarīgi to uzņemt pietiekamā daudzumā. Fiziskās spējas zūd jau tad, kad šķidruma zudums sasniedz 2 % ķermeņa masas. Iespējamās sekas ir reibonis, galvassāpes, grūtības koncentrēties, vājums un muskuļu krampji. Turklāt ar sviedriem izdalās vairākas nozīmīgas minerālvielas, kā nātrijs, kālijs un magnijs.  Sporta laikā rekomendējam dzert ūdeņus bez gāzes.

Nātrijs piedalās šķidrumu līdzsvara un asinsspiediena regulēšanā, savukārt magnijs ir būtisks enerģētiskajā metabolismā, kā arī nodrošina labu muskuļu un nervu darbību. Ir novērots, ka ūdens ar lielu hidrogēnkarbonāta daudzumu vai augstu pH vērtību kavē pienskābes veidošanos muskuļos, veicina spēka atgūšanu un uzlabo fiziskās spējas, tādēļ labāk izvēlēties ūdeni, kas satur vismaz 1200 mg hidrogēnkarbonāta litrā vai kura pH nav zemāks par 8,5. Šīs grupas minerālūdeņi lieliski noder, lai organisms atgūtu zaudēto nātrija un (vai) magnija daudzumu. Daži ūdeņi satur īpaši daudz hidrogēnkarbonāta, vai arī to pH līmenis ir ļoti augsts. Tā kā tikai dažiem no ūdeņiem ir visas piecas īpašības ar lielākiem rādītājiem, ir jāizpēta katra ūdens sastāvs un jāizvēlas tieši savām vajadzībām piemērotākais ūdens.

Iesakām šeit norādītos minerālūdeņus lietot pēc vajadzības. Kopā ar veselīgu un daudzveidīgu uzturu dienā ir vēlams uzņemt vismaz 1,5 līdz 2 litri šķidruma.

Priekš atjaunošanās

(Ca,  Mg,  Na,  K,  HCO3, pH)

Ir konstēts, ka bikarbonāts un/vai minerālūdens ar augstu pH vērtību var mazināt muskuļu skābumu, uzlabot to darbību un veicināt reģenerāciju. Šim nolūkam ieteicams izvēlēties ūdeni ar bikarbonāta sastāvu (vismaz 1200 mg/l ) vai ar pH vērtību, kas nav zemāka par 8,5.

Gastronomijai

Šie minerālūdeņi ir labs pārtikas un vīna pavadonis. Ja pie ēdienreizē vēlaties baudīt tīru minerālūdeni,  iesakām izvēlēties vidēji mineralizētu, mazāk gāzētu vai pilnīgi negāzētu ūdeni. Līdzsvaroti mineralizētiem ūdeņiem garša ir īpaši laba, ne pārāk sāļa un ne pārāk tukša. Arī pie vīna vislabāk derēs minerālūdeņi ar sabalansētu minerālvielu sastāvu, kurā neviena sastāvdaļa nav dominējošā.

Minerālūdeņi ar kopējo mineralizāciju apt.no 500 līdz 1500 mg/l parasti īpaši labi sader ar skābenajiem baltvīniem. Īpaši augstas klases restorānos, piemēram, starp ēdieniem, mēdz klientam piedāvāt nelielu gāzēta minerālūdens šotiņu, kas ļoti labi atsvaidzina garšas kārpiņas un viegli aktivizē kuņģa darbību. Lai gan uztura speciālisti neiesaka dzert daudz ūdens maltītes laikā, lietpratēju tas neatturēs no laba ūdens baudīšanas. 

Pēc pirts

(Augsts TDS)

Pēc pirts ir svarīgi absorbēt pietiekami daudz šķidruma. Minerālūdens ar augstu minerālvielu saturu būs lieliska izvēle, kas palīdzēs atjaunot ķermeņa elektrolītu līdzsvaru un papildināt ūdens rezerves. Ķermenis ūdeni absorbē vislabāk, dzerot mazus malkus, nevis dzerot lielāku daudzumu vienā reizē.

pH līdzsvars

(HCO3, pH)

Lai uzturētu organisma skābju-sārmu līdzsvaru, iesakām lietot minerāl- un ārstnieciskos ūdeņus, kas satur vismaz 600 mg/l bikarbonāta vai dzert ūdeni ar augstu pH vērtību. Minerālais biarbonāts ir pazīstams kā skābes buferšķīdums. Tam ir sārmaina iedarbība, tāpēc tas spēj piesaistīt kuņģa skābi. Ūdeņi  ar augstu bikarbonāta saturu maigi palīdz pret dedzināšanas sajūtu (grēmām)  un var mazināt kuņģa gļotādas iekaisumu. Uz bikarbonāta bāzes tiek veidotas arī zāles, kas paredzētas grēmu mazināšanai.

Mazliet saldeni un ziepjaini garšojošais bikarbonāts palīdz regulēt organisma skābju-sārmu līdzsvaru. Tas var būt noderīgs pie grēmām un sakairināta kuņģa. Bikarbonāts organismā var veidoties arī pats no tādiem pārtikas produktiem kā augļi un dārzeņi, vai arī to var uzņemt ar dažiem minerālūdeņiem, kuru sastāvā ir vairāk kā 600 mg/l bikarbonāta. 

Skaistums

Silīcijs - labsajūtas un skaistuma minerāls. Silīcijs stimulē kolagēna veidošanos, kas palīdz uzturēt veselīgāku, jauneklīgāku un elastīgāku ķermeni. Ļoti noderīgs ādai, matiem un nagiem. Silīcijs (Si) var būt ūdenī dažādās formās, visbiežāk tas ir H2SiO3, kas ir silīcija forma, ko sauc par metasilīciju. Ja jūs meklējat ūdeni kā silīcija avotu, tam vajadzētu saturēt vismaz 25 mg/l tīrā silīcija. Vēl viena svarīga silīcija īpašība ir tā spēja piesaistīt ūdens daudzumu, kas līdz pat 300 reizēm lielāks nekā paša silīcija svars. Tas palīdz organismam saglabāt savu ūdens bilanci, bez kuras labi funkcionējošs metabolisms nebūtu iespējams. Arī ādas elastīgumam, skrimšļu, cīpslu un saišu elastībai silīcija piesaistes spēja ir ļoti svarīga. Sekas silīcija trūkumam organismā ir agrīna ādas novecošanās, cīpslu un saišu vājums, kā arī deģeneratīvas locītavu izmaiņas.

Jaunībai

Papildus visām galvenām minerālvielām, piemēram, magnijs, kalcijs, kālijs, u.c. ūdenim Jaunības kategorijā jāsatur arī retas vielas (piemēram, cinks, silīcijs, folskābe) lielākos daudzumos nekā vidēji tas ir atrodams ūdeņos. Silicijs ir viens no svarīgākajiem mikroelementiem organismā, kas palīdz uzturēt veselību un jaunību.

Viens no svarīgākajiem organisma mikroelementiem, kas palīdz uzturēt veselību un jaunību, ir silīcijs. Silīcijs organismā veic šādas funkcijas: veicina kalcija uzsūkšanos un stimulē kaulu augšanu (osteoporozes profilaksei), palīdz mazināt sirds un asinsvadu slimību attīstības risku (sargā no aterosklerozes), labvēlīgi ietekmē smadzeņu un nervu sistēmas darbību, palīdz normalizēt vielmaiņu, stimulē imūnsistēmas darbību (stimulējot fagocitozi, paaugstina organisma pretošanās spējas vīrusiem un infekcijām), palīdz stiprināt saistaudus (skrimšļus un cīpslas), kā arī asinsvadu sieniņas, veicina daudzu fermentu, aminoskābju un hormonu veidošanos, palīdz pazemināt asinsspiedienu, uzlabo tādu ķermeņim vajadzīgu elementu kā fosfors, hlors, fluors, nātrijs, sērs, alumīnijs, mangāns, molibdēns, kobalts u.c. asimilāciju, palīdz mazināt vēža, tuberkulozes, diabēta un citu patoloģisku procesu attīstību,  uzlabo ādas, matu un naglu stāvokli, aktivizē mazo smadzeņu (atbild par kustību koordināciju) darbību, palēnina novecošanās procesu. Silīcija trūkums vēsta par novecošanās procesa sākumu.

Jau sen ir zinātniski pierādīts, ka silīcija daudzums organismā ar gadiem samazinās. Šis process ir lēns, tas sākas jau pusaudžu gados un kļūst fiziski pamanāms no apmēram 40 gadu vecuma. Pirmās deģeneratīvās slimības kļūst pamanāmas, un mainās ādas ārējais izskats - ir sācies novecošanās process. Protams, neviens nevar pilnībā novērst novecošanos, taču šī procesa attīstību gan mēs varam ietekmēt. Šim nolūkam ķermenim jāsaņem pietiekami daudz silīcija, lai tas varētu aktivizēt savu pašreģenerācijas mehānismu, tādējādi novēršot ātru novecošanos. Tikai šādos apstākļos mēs varam panākt vēlamo pretnovecošanās (anti-aging) efektu.

Imūnsistēma

Silīcijs (Si) mobilizē imūnsistēmu, jo tas aktivizē gan īpašo aizsardzības šūnu (limfocītu), gan fagocītu veidošanos. Šīs svarīgās imūnsistēmas šūnas vienmēr ir vajadzīgas lielā skaitā tad, kad mikroorganismi (baktērijas, sēnes, vīrusi, utt.) ir iekļuvuši organismā, un arī tad, kad bojātās vai slimās ķermeņa šūnas ir jālikvidē. Tāpēc pietiekams silīcija daudzums organismā var ļoti palīdzēt organisma imūnsistēmai.

Gremošanas sistēma

(SO4 , HCO3)

Cilvēkiem ar gremošanas traucējumiem ir vērts apskatīt arī ūdens sulfātu saturu. Sulfātus saturoši ūdeņi var stimulēt žults darbību un zarnu darbību, kā arī viegli mīkstināt vēdera izeju. Sulfātam ir svarīga nozīme aknu tauku vielmaiņas procesā. Tas ir veicina gremošanu un stimulē zarnas un žulti. Tieši tāpēc šajā kategorijā esam apkopojuši sulfāta minerālūdeņus ar vismaz 200 mg/l sulfāta. Cilvēkiem, kuriem ir aizcietējumi, ieteicams dzert ūdeni ar sulfātu saturu vismaz  1200 mg/l. Šie minerālie ūdeņi būs ļoti piemēroti, lai organismā atjaunotu zaudēto nātriju un / vai magniju. Dažos ūdeņos ir īpaši augsts bikarbonāta līmenis. Ūdenim var būt arī cits ļoti specifisks sastāvs, kas aktivizē gremošanu. Tā kā ļoti maz ūdeņu satur visas trīs šīs sastāvdaļas lielākos daudzumos, jums būtu vēlams apskatīt minerālvielu sastāvu un izvēlēties ūdeni atbilstoši jūsu vajadzībām.

Grēmas

(HCO3, pH )

Ūdens ar augstu bikarbonātu saturu (HCO3) vai pH virs 9 var mazināt grēmas (dedzinoša sajūta kuņģī- atviļņa efekts). Ūdenim šajā gadījumā jābūt negāzētam. Ūdeņraža karbonātu sauc arī par bikarbonātu. Ūdeņraža karbonāts ķermenī darbojas kā skābes buferis, tas neitralizē skābi. Ūdenim šajā grupā vajadzētu saturēt vismaz 1200 mg/l bikarbonāta vai pH virs 9.
Ārstnieciskais ūdens, kas bagāts ar bikarbonātiem, ir noderīgs ne tikai grēmas gadījumā, bet arī visām slimībām, kas saistītas ar hiperaciditāti. Vislabāk ir dzert šādu ūdeni četras reizes dienā, vēlams pirms ēšanas un pirms gulētiešanas, vienu ceturtdaļu litra.
 

Cienījams vecums

(Mg, SO4, K, Na, HCO3, Si)

Tiem, kam nepatīk piens un piena produkti, ir nepieciešami citi kaulus stiprinoši kalcija avoti. Veselīgi un aktīvi vecumdienās - mēs visi to vēlamies! Pietiekams šķidruma apjoms ir vitāli svarīgs. Tas īpaši attiecas uz vecāka gadagājuma cilvēkiem, jo ar gadiem slāpju sajūta samazinās, tāpēc bieži dzeram pārāk maz ūdens! Jums vajadzētu lietot vismaz 1,5 šķidruma dienā. Atkarībā no veselības stāvokļa, palielinoties vecumam, palielinās arī risks, ka organismam sāk trūkt vitāli svarīgie vitamīni, minerālvielas un šķidrums. Vecuma dēļ enerģijas patēriņš samazinās, taču nepieciešamība pēc būtiskām vielām paliek tāda pati. Minerālūdens var dot labu ieguldījumu šo svarīgo minerālvielu apgādē. Bieži pietrūkst kalcija, kas var novest pie kaulu stiprības mazināšanās, palielinot osteoporozes risku. Ja to lieto noteiktus medikamentus, var palielināties nepieciešamība pēc papildus nātrija, kālija un magnija. Magnijs palīdz darboties arī sirds un asinsvadu sistēmai un smadzenēm. Sulfāts uzlabo gremošanu un pārtikas šķelšanu, bikarbonāts, savukārt, palīdz uzturēt organisma skābju un sārmu līdzsvaru. Šīs kategorijas ūdeņiem papildus lielākam kalcija daudzumam parasti ir augsta kopējā mineralizācija.

Stress

Stress mūsdienās ir parasta parādība daudziem no mums. Tas, protams, ietekmē arī mūsu veselību. Iekšējais nemiers, nogurums, spriedze, galvassāpes - stresu izjūt gan ķermenis, gan dvēsele. Magnijam piemīt relaksējoša un nomierinošas iedarbība. Ne velti tas pazīstams kā "iekšējā miera sāls". Iesakām šeit norādītos minerālūdeņus lietot pēc vajadzības. Kopā ar veselīgu un daudzveidīgu uzturu dienā ir vēlams uzņemt vismaz 1,5 līdz 2 litri šķidruma.

Stipri kauli

Vai Jūs zināt, ka ikdienā nēsājat sevī 1 kg kalcija? Aptuveni 99% no tiem atrodas kaulos un zobos. Ja organisma kalcija krājumi sen nav pietiekami papildināti, to mūsu kauli sajutīs pēc ilgāka laika posma. Īpaši sievietēm pēc 50 kalcija daudzums arvien vairāk samazinās, un kauli zaudē stiprību, tāpēc var būt vairāk kaulu lūzumu. Tad runājam par osteoporozi. Labākais veids, kā saglabāt kaulus veselīgus ir fiziskā aktivitāte, regulāra uzturēšanās svaigā gaisā, kā arī kaulus stiprinošs uzturs. Daudzi cilvēki nezina, ka minerālūdens var palīdzēt atjaunot kalcija krājumus. Mūsu ķermenis lieliski pārstrādā no ūdens saņemto kalciju tādā pašā veidā, kā to dara no piena. Piezīme: papildus kalcijam veseliem zobiem ir nepieciešams  arī fluors. Tas palīdz novērst kariesa veidošanos un saglabāt cietu zobu emalju. Pievērsiet uzmanību, lai ūdens saturētu daudz kalcija un silīcija, un vismaz 1 mg fluora, taču ne vairāk kā 1,5 mg uz litru ūdens. Ja fluorīds ir vairāk nekā 1,5 mg/l, šo ūdeni nav ieteicams lietot ikdienā bērniem līdz 7 gadu vecumam.