Vilajuïga
mg/l
Mineralizācija
Info Performance
pH
-
mg/l
Cietība (Ca+Mg)
ms/m
El. vad.
pH
pH (Power of hydrogen) ir skaitlis, kas raksturo H+ (ūdeņraža) jonu attiecību pret OH− (skābekļa un ūdeņraža) joniem.
pH apzīmē skaitļi no 1 līdz 14. pH zem 7 nozīmē, ka vide ir skāba, virs 7 - ka sārmaina. 7 nozīmē, ka vide ir neitrāla, un attiecība starp H + un OH- ir vienāda.
Ar ko atšķiras ūdens ar pH 7, pH 8, pH 9 un pH10?
Katrs nākamais pH - skaitlis nozīmē, ka vide ir 10 reizes sārmaināka (vairāk skābekļa un ūdeņraža OH−). Jo pH skaitlis lielāks par 7, jo vide ir sārmaināka (vairāk nodrošināta ar OH−).
Piemēram:
pH 8 = 10 x sārmaināks nekā pH 7,
pH 9 = 10 x sārmaināks nekā pH 8.
Secinājums: ūdens ar pH 9 ir tieši 100 reizes sārmaināks nekā ūdens ar pH 7, un pH 10 ir 1000 reizes sārmaināks nekā pH 7.
Šī pati shēma attiecas arī uz skābo vidi: pH 4 (vairāk H+ jonu) norāda uz 1000 reizes skābāku vidi nekā pH 7, un vide ar pH 3 ir tieši 10.000 reizes skābāka kā pH 7.
Karbonizācija
Karbonizēts ūdens tiek saukts arī par gāzētu ūdeni.
Oglekļa dioksīdam ūdenī var būt dažāda izcelsme:
1) dabīga, kad ūdens pats jau satur dabīgo oglekļa dioksīdu (CO2);
2) dabīgais CO2 tiek savākts ūdens izcelsmes vietā un pievienots pudelēs jau iepildītajam ūdenim;
3) mākslīga (98% gadījumu), kad ūdens tiek karbonizēts (piesātināts ar ogļskābo gāzi).
Karbonizācijai var būt dažādas pakāpes: ūdens var būt ļoti viegli, vidēji vai stipri karbonizēts.
Virtuāls Ūdens Someljē
Tavs ceļvedis, kas atklās katra piliena noslēpumu.
Jautā ŽANAM viņa eksperta viedokli par jebkuru Ūdeni!
Lejupielādē PickAqua lietotni un apmierini savas slāpes pēc zināšanām!
Ļauj viņam Tevi ievadīt atsvaidzinošā ceļojumā, atklājot Ūdens funkcionalitāti, garšu, izcelsmi un vēl daudz ko citu.
Parunā ar ŽANU
Lejupielādē PickAqua:
Uzņemto minerālu dienas norma
Ūdens minerālu satura attiecība pret kopējo ieteicamo minerālvielu daudzumu dienā (%)
Minerālvielu sastāvs
TDS
2344 mg/lHlorīds
Hlorīds (Cl) garšo sāļi un nedaudz rūgteni.
Hlorīds kopā ar citiem minerāliem ietekmē osmotisko spiedienu šūnās un ķermeņa skābju - sārmus līdzsvaru.
Kopā ar ūdeņradi tas veido sālsskābi kuņģī un tādējādi veicina gremošanu. Ja organismam pietrūkst hlorīda, simptomi ir kuņģa skābes veidošanās traucējumi, var būt arī caureja.
Hlorīds kā kuņģa sulas sastāvdaļa nodrošina skābju un sārmu līdzsvara saglabāšanu.
Hlorīda deficīts var izpausties muskuļu spazmās vai sirds disfunkcijā.
Pārtika, kas visvairāk satur šo elementu.
Fluors
Fluoram (F) ir salda un ziepjaina garša, tam ir ļoti svarīga loma kaulu un zobu struktūrā. Fluors saglabājas zobos un var kavēt zobu kariesu. Tas palielina arī kaulu blīvumu.
Fluora deficīta rezultāts var būt trausli kauli un slikti zobi. Fluorīda daudzums, kas ir dabīgā ūdenī, var būt gan virs, gan zem ieteicamā līmeņa.
Uzmanību: pārāk daudz ir arī neveselīgi. Bērniem un pusaudžiem ir nepieciešams fluors augošiem zobiem, taču to nevajadzētu lietot pārāk daudz. Tāpēc likumdevējs ir noteicis atbilstošu atsauci to minerālūdeņu marķējumam, kuros fluorīds ir vairāk par 1,5 mg/l. Ilgstoši šāds ūdens nav ieteicams katru dienu dzert bērniem līdz 7 gadu vecumam.
Fluorīds lielākās koncentrācijās parasti ir atrodams arī tējā, kafijā, jūras veltēs, spinātos, vīnogās, rozīnēs, burkānos un vīnā, kā arī gurķos, dillēs, tomātos, sparģeļos, pupiņās, zirņos, baltajos rīsos un kartupeļos.
Ir svarīgi zināt, ka dabīgais fluorīds un industriāli ražotais sintētiskais fluorīds ir būtiski atšķirīgas vielas.
Pārtika, kas visvairāk satur šo elementu.
Ūdeņraža karbonāts
Ūdeņraža karbonāts (HCO3), ko sauc arī par bikarbonātu, garšo mazliet saldeni, ziepjaini.
Tam ir sārmaina iedarbība, un tas var uzlabot organisma skābju - sārmu līdzsvaru, t.i., bikarbonāts spēj piesaistīt kuņģa skābi.
Ūdeņraža karbonāts var palīdzēt pie dažādām gremošanas problēmām. Ūdens ar augstu bikarbonāta saturu maigi mazina grēmas un var mazināt kuņģa gļotādas iekaisumu.
Ūdeņraža karbonāts nav minerāls, bet ir ogļskābes sāls, un ir atrodams katrā minerālūdenī.
Pateicoties skābes neitralizējošajam efektam, tas ne tikai nodrošina minerālūdens patīkami neitrālo un dabīgo garšu, bet nodrošina arī sabalansētu organisma skābju - sārmu līdzsvaru.
Litijs
Litijs (Li) ir dabā sastopams mikroelements, gkt., jūras aļģēs, pienā, olās, kartupeļos u.c..
Litijs viegli veido ķermeņa sāļus, kas ir nepieciešami šūnu mijiedarbībai, t.sk. nātrija plūsmai caur organisma muskuļu un nervu šūnām.
Litijam ir potenciāli nozīmīga loma depresijas gadījumā. Japānas un Austrijas zinātnieki ir konstatējuši, ka vietās, kur ūdens satur litiju, cilvēki daudz mazāk cieš no depresijas.
Uzturā izmantojamā ūdenī nedrīkstu būt vairāk par 7,5 mg/l litija.
Nātrijs
Nātrijam (Na) ir sāļa garša.
Kopā ar hlorīdu un kāliju tie regulē šķidrumu līdzsvaru organismā, kas nepieciešams nervu un muskuļu darbībai, enzīmu aktivizēšanai. Visbiežāk nātriju uzņemam ar sāli saturošiem produktiem.
Ikdienā nepieciešams apt. 3000 mg nātrija un 3000 mg hlorīda. Sportistiem ir vajadzīgs vairāk nātrija.
Nātrija deficīts var izraisīt vājumu un krampjus, pat līdz asinsrites kolapsam, īpaši sportā.
Uzmanību: nātrijs nav tas pats kas vārāmā sāls. Bieži dzirdam brīdinājumus par par nātrija pārdozēšanu, parasti saistībā ar sāli uzturā. Vārāmā sāls ir ķīmiskais savienojums - nātrija hlorīds. Minerālūdeņi parasti satur nātriju bikarbonāta formā un tikai ļoti mazos daudzumos, piemēram, nātrija hlorīda veidā.
Ja ievērojat diētu ar mazu sāls daudzumu, lietojiet minerālūdeņus ar zemu nātrija saturu.
Pārtika, kas visvairāk satur šo elementu.
