Venden
mg/l
Mineralizācija
Info Performance
pH
-
mg/l
Cietība (Ca+Mg)
ms/m
El. vad.
pH
pH (Power of hydrogen) ir skaitlis, kas raksturo H+ (ūdeņraža) jonu attiecību pret OH− (skābekļa un ūdeņraža) joniem.
pH apzīmē skaitļi no 1 līdz 14. pH zem 7 nozīmē, ka vide ir skāba, virs 7 - ka sārmaina. 7 nozīmē, ka vide ir neitrāla, un attiecība starp H + un OH- ir vienāda.
Ar ko atšķiras ūdens ar pH 7, pH 8, pH 9 un pH10?
Katrs nākamais pH - skaitlis nozīmē, ka vide ir 10 reizes sārmaināka (vairāk skābekļa un ūdeņraža OH−). Jo pH skaitlis lielāks par 7, jo vide ir sārmaināka (vairāk nodrošināta ar OH−).
Piemēram:
pH 8 = 10 x sārmaināks nekā pH 7,
pH 9 = 10 x sārmaināks nekā pH 8.
Secinājums: ūdens ar pH 9 ir tieši 100 reizes sārmaināks nekā ūdens ar pH 7, un pH 10 ir 1000 reizes sārmaināks nekā pH 7.
Šī pati shēma attiecas arī uz skābo vidi: pH 4 (vairāk H+ jonu) norāda uz 1000 reizes skābāku vidi nekā pH 7, un vide ar pH 3 ir tieši 10.000 reizes skābāka kā pH 7.
Karbonizācija
Karbonizēts ūdens tiek saukts arī par gāzētu ūdeni.
Oglekļa dioksīdam ūdenī var būt dažāda izcelsme:
1) dabīga, kad ūdens pats jau satur dabīgo oglekļa dioksīdu (CO2);
2) dabīgais CO2 tiek savākts ūdens izcelsmes vietā un pievienots pudelēs jau iepildītajam ūdenim;
3) mākslīga (98% gadījumu), kad ūdens tiek karbonizēts (piesātināts ar ogļskābo gāzi).
Karbonizācijai var būt dažādas pakāpes: ūdens var būt ļoti viegli, vidēji vai stipri karbonizēts.
Uzņemto minerālu dienas norma
Ūdens minerālu satura attiecība pret kopējo ieteicamo minerālvielu daudzumu dienā (%)
Minerālvielu sastāvs
Hlorīds
Hlorīds (Cl) garšo sāļi un nedaudz rūgteni.
Hlorīds kopā ar citiem minerāliem ietekmē osmotisko spiedienu šūnās un ķermeņa skābju - sārmus līdzsvaru.
Kopā ar ūdeņradi tas veido sālsskābi kuņģī un tādējādi veicina gremošanu. Ja organismam pietrūkst hlorīda, simptomi ir kuņģa skābes veidošanās traucējumi, var būt arī caureja.
Hlorīds kā kuņģa sulas sastāvdaļa nodrošina skābju un sārmu līdzsvara saglabāšanu.
Hlorīda deficīts var izpausties muskuļu spazmās vai sirds disfunkcijā.
Pārtika, kas visvairāk satur šo elementu.
Sulfāts
Sulfāts (SO4) ir mazliet sāļs un rūgts.
Sulfātam ir svarīga loma tauku vielmaiņas un aknu detoksikācijas procesā. Tas palīdz uzlabot gremošanu, stimulē zarnu un žults darbību.
Minerālūdeņi ar augstu sulfātu saturu var stimulēt gremošanu. Tas darbojas kā viegls caurejas līdzeklis, bet neveido atkarību. Tie, kuri regulāri lieto sulfātu saturošu minerālūdeni, dabīgā veidā stimulē zarnu darbību un aizkavē aizcietējumu rašanos.
Lietojot kopā ar magniju un kalciju, sulfāta iedarbību var pastiprināt.
Ūdeņraža karbonāts
Ūdeņraža karbonāts (HCO3), ko sauc arī par bikarbonātu, garšo mazliet saldeni, ziepjaini.
Tam ir sārmaina iedarbība, un tas var uzlabot organisma skābju - sārmu līdzsvaru, t.i., bikarbonāts spēj piesaistīt kuņģa skābi.
Ūdeņraža karbonāts var palīdzēt pie dažādām gremošanas problēmām. Ūdens ar augstu bikarbonāta saturu maigi mazina grēmas un var mazināt kuņģa gļotādas iekaisumu.
Ūdeņraža karbonāts nav minerāls, bet ir ogļskābes sāls, un ir atrodams katrā minerālūdenī.
Pateicoties skābes neitralizējošajam efektam, tas ne tikai nodrošina minerālūdens patīkami neitrālo un dabīgo garšu, bet nodrošina arī sabalansētu organisma skābju - sārmu līdzsvaru.
Nātrijs
Nātrijam (Na) ir sāļa garša.
Kopā ar hlorīdu un kāliju tie regulē šķidrumu līdzsvaru organismā, kas nepieciešams nervu un muskuļu darbībai, enzīmu aktivizēšanai. Visbiežāk nātriju uzņemam ar sāli saturošiem produktiem.
Ikdienā nepieciešams apt. 3000 mg nātrija un 3000 mg hlorīda. Sportistiem ir vajadzīgs vairāk nātrija.
Nātrija deficīts var izraisīt vājumu un krampjus, pat līdz asinsrites kolapsam, īpaši sportā.
Uzmanību: nātrijs nav tas pats kas vārāmā sāls. Bieži dzirdam brīdinājumus par par nātrija pārdozēšanu, parasti saistībā ar sāli uzturā. Vārāmā sāls ir ķīmiskais savienojums - nātrija hlorīds. Minerālūdeņi parasti satur nātriju bikarbonāta formā un tikai ļoti mazos daudzumos, piemēram, nātrija hlorīda veidā.
Ja ievērojat diētu ar mazu sāls daudzumu, lietojiet minerālūdeņus ar zemu nātrija saturu.
Pārtika, kas visvairāk satur šo elementu.
Kālijs
Kālijs (K) nodrošina ūdens līdzsvaru organismā. Tas garšo mazliet sāļi un rūgti.
Kālijam ir svarīga loma šķidruma un skābju-sārmu līdzsvara regulēšanā. Kālijs aktivizē dažādus enzīmus, un ir īpaši svarīgs sirds un muskuļu aktivitātei.
Kālijs ir 98% ķermeņa šūnās. Kālija trūkums izraisa muskuļu vājumu, asinsspiediena pazemināšanos, sirdsdarbības traucējumus, apetītes zudumu un aizcietējumus.
Labs ieteikums aktīviem sportistiem ir ar kāliju bagātie ūdeņi. Kālijs regulē sirds un muskuļu darbību, relaksē muskuļus un nervus.
Kopā ar nātriju tas palīdz saglabāt ūdens līdzsvaru organismā.
Lietojot uzturā daudz dārzeņu, augļu un piena, var uzņemt organismam ikdienā nepieciešamos 2 gramus kālija.
Pārtika, kas visvairāk satur šo elementu.
Kalcijs
Kalcijs (Ca) var atstāt sausu pēcgaršu.
Kalcijs stiprina kaulus, zobus un audus, atbild par nervu impulsu darbību. Ja ikdienā ēdat piena produktus, tas ir pietiekami. Laba alternatīva var būt kalciju saturošs ūdens.
Kalcijam ir būtiska nozīme skeleta un zobu veidošanā un uzturēšanā. Kalcijs nervu un muskuļu šūnās atbild par impulsu un hormonālo signālu pārraidi. Tas regulē arī dažādu enzīmu aktivitāti, tam piemīt pretiekaisuma un antialerģiskas īpašības.
Ikdienā nepieciešams: apmēram 1000 mg. Jauniešiem un senioriem ir būtu jāuzņem vairā kalcija.
Īpaši daudz kalcija ir pienā un sierā. Ja ikdienā neēdat piena produktus, kalciju saturošs minerālūdens ir lieliska alternatīva.
Ja uzturā pietrūkst kalcija, organisms no paņem no skeleta kauliem, kas ilgtermiņā var izraisīt osteoporozi jeb "kaulu zudumu". Tas īpaši skar vecākus cilvēkus, galvenokārt sievietes. Kalcija deficīts var izraisīt arī galvassāpes, muskuļu spazmas un aizkaitināmību.
Pārtika, kas visvairāk satur šo elementu.
Magnijs
Magnijam ir rūgta garša, dažreiz tas var dot saldu pēcgaršu.
Magnijs ir ļoti svarīgs elements sirdij.
Tas tiek uzskatīts par pretstresa minerālu, un ir nepieciešams ādas apgādei ar barības vielām. Magnijs ir svarīgs nervu impulsu pārvadīšanai, tas palīdz muskuļiem atslābināties.
Magnijs organismā aktivizē vairāk nekā 300 enzīmu un regulē elektroķīmiskos impulsus.
Ikdienā nepieciešams: 350 mg vīriešiem, 300 mg sievietēm, 400 mg jauniešiem. Lielāks daudzums magnija nepieciešams grūtniecēm, sportistiem un cilvēkiem stresa situācijās.
Magnija deficīta izpausmes: kāju krampji, migrēna, galvassāpes, sirds- un asinsrites orgānu darbības traucējumi, var būt lielāks trombozes risks.Pārtika, kas visvairāk satur šo elementu.
Pārtika, kas visvairāk satur šo elementu.
