3 soļi kā izvēlēties optimālāko ūdeni? - PickAqua Skip to content

3 soļi kā izvēlēties optimālāko ūdeni?

Lai atbildētu uz šo jautājumu, skaidri jāsaprot, kas ir kas?

Līdzīgi, kā izvēloties auto, sākumā noskaidrojam tā izlaiduma gadu, noskrējienu, motora tilpumu, degvielas veidu un patēriņu. Tad izbraucam testa braucienā un tikai pēc tam pieņemam lēmumu, vai auto atbilst mūsu vajadzībām.

Līdzīgi vajadzētu būt arī ar ūdeni, jo tie visi atšķiras pēc izcelsmes, sastāva, tīrības, funkcionalitātes un garšas.

Vairums cilvēku ūdeni uztver kā gāzētu, negāzētu, bez garšas vai sāļu. Nemaz nenojaušot, ka ikvienam ūdenim ir daudz dažādu parametru, kas raksturo tā īpašības.

Trīs soļi, kam pievērst uzmanību

  1. Ūdens kategorija:
    • dabīgais minerālūdens. No pazemes ar nemainīgu oriģinālu sastāvu;
    • dabīgais avota ūdens. No pazemes ar mainīgu sastāvu;
    • Dzeramais ūdens. Jebkurš ūdens veids.
  2. Kopējā mineralizācija – “ūdens minerālsāļu kopējais svars uz litru- mg/l”. Šis parametrs signalizē, cik daudz un, cik bieži varam dzert ūdeni.
  3. Trešais solis ir ūdens izvēle jau pēc tā specifiskajām īpašībām – tajā ir kāds konkrēts dominējošs, vēlams minerālsālis, vai tieši pretēji – ja kāda no sāļiem ir ļoti maz.

Piemēram, ūdens ar zemu nātrija saturu, vai ūdens ar zemu vai augstu magnija un kalcija daudzumu, vai kāda cita no daudzām ūdeni raksturojošām īpašībām.

Ūdens izvēles lietotnē, var atrast visus ūdeņus pēc tā dominējošā elemnta vai dažādiem citiem vērtību parametriem.

Pēc tam, kad esam izvēlējušies ūdeni pēc pamat parametriem, varam notestēt, vai tas mums garšo un, kādas sajūtas ir to dzerot. 

Sajūtas var būt ļoti dažādas, sākot no patīkamām un prieku raisošām, beidzot ar nepatīkamām.

Pirms lēkt dziļās un sarežģītās sastāva analīzēs, būtiski izprast bāzes pamat principus, pēc kuriem orientēties.  Tiem, kurus īpaši interesē sārmains ūdens, pētot  labākos sārmainā ūdens zīmolus,  var gūt papildu ieskatu un iespējas.

Ceļojot, kad atrodos man nepazīstamā vidē un izvēlos ūdeni, pirmais, kam pievēršu uzmanību, – vai tas ir dabīgs ūdens? Te uzreiz var rasties jautājums, –  kā vispār ūdens var būt dabīgs vai nedabīgs  un, ar ko tad tie atšķiras viens no otra? un, ar ko tad tie atšķiras viens no otra?

Eiropas Savienībā visi pudelēs pildītie ūdeņi iedalāmi trīs pamat grupās:

* dabīgais minerālūdens;

* dabīgais avota ūdens;

* dzeramais ūdens.

Ūdeņi, kuru nosaukumā ir vārds “dabīgais”  (dabīgais minerālūdens vai dabīgais avota ūdens) nozīmē, ka to vienmēr iegūst tikai no pazemes avotiem un tā sastāvs nav ietekmēts mākslīgi. Tam nav nekas mākslīgi pievienots un nav nekas nofiltrēts, kas būtiski izmainītu ūdens dabīgo sastāvu.

Dzeramais ūdens ir arī ūdens, kas tek pa krānu. Bet, izlasot uzrakstu uz etiķetes “dzeramais ūdens”, tas nebūt nenozīmē ka tas ir krāna ūdens. Ja uz etiķetes nav norādīta ūdens dzimšanas vieta – urbuma numurs, tad ļoti iespējams, ka ūdens tiešām pildīts no centrālā ūdens apgādes avota, no krāna.

Visi pārējie ūdens veidi atbilst vienai no galvenajām iepriekš minētajām pamat kategorijām.

Piemēram, Vācijā ārstnieciskie, vai bio ūdeņi drīkst būt tikai dabīgā minerālūdens kategorijā, jo dabīgais minerālūdens ir vienīgais ūdens veids, kura ķīmiskais sastāvs sezonāli nemainās un ir stabils.

Būtiska nozīme ir ūdens sastāva stabilitātei. Piemēram, ja tiek pētīta ūdens ārstnieciskā iedarbība, tad, protams, par mainīgu sastāvu nevar būt runa.

Tas ir, veicot medicīniskos pētījumus, noskaidro konkrētu efektu, ko ūdens var sniegt mūsu veselības optimizēšanai. Bet, ja ūdens sezonāli ir ar mainīgu sastāvu, tā sākotnējās izcelsmes dēļ, tad attiecīgi mainās arī efekts, ko no tā sagaidām (jo ūdens sastāvs ir mainīgs.)

Arī garšas ziņā, kad piemeklē ūdeņus smalkiem restorāniem, lai akcentētu ēdiena vai kāda izmeklēta vīna garšu, arī tad ir svarīga ūdens sastāva stabilitāte, jo vēlamajam garšas efektam ir jābūt paredzamam.

Tāpēc starp ūdens pazinējiem dabīgais minerālūdens ir visaugstāk vērtējams savu stingro sertifikācijas prasību dēļ. Starp citu, dabīgais minerālūdens ir vienīgais pārtikas produkts, kam nepieciešama oficiāla valstiska atzīšana.

Dabīgajam avota ūdenim un dzeramajam ūdenim gada griezumā sastāvs var būt mainīgs. Vai tas ir slikti? Nē, bet ir tā, kā ir.

Dabīgajam avota ūdenim tāpat, kā dabīgajam minerālūdenim, jābūt pildītam pudelēs vienmēr tikai ūdens dzimšanas vietā.

Savukārt dzeramajam ūdenim prasības ir viselastīgākās un tas drīkst būt jebkurš ūdens veids, kas atbilst dzeramā ūdens nekaitīguma prasībām. Tas var būt arī virszemes ūdens, piemēram, ezera vai upes ūdens. Dzeramo ūdeni drīkst gan filtrēt, gan arī mākslīgi bagātināt ar minerālvielām.

Ko drošāk dzert? Minerālūdeni vai dzeramo ūdeni?

Sabiedrībā vēl joprojām valda maldīgs uzskats, ka dzeramais ūdens ir tas, ko var dzert ikdienā un dabīgais minerālūdens ir tāds, ko vajadzētu dzert ierobežotā daudzumā. Bet tā tas nav!

No kurienes šāds mīts? Tas radies vēl padomju laikos, kad ūdens klasifikators bija savādāks, nekā tas ir mūsdienās Eiropas Savienībā.

Par dzeramo ūdeni pudelēs uzskatīja ūdeni, kura kopējā mineralizācija nepārsniedz 1000 mg/l minerālsāļu.

Tolaik dzeramajam ūdenim, jeb galda ūdenim, bija burtiska nozīme. “Ūdens, ko var droši dzert”. Tas ir ūdens, kas var droši stāvēt uz galda un to var dzert neierobežotā daudzumā, jo minerālsāļu daudzums šādā ūdenī nerada kaitējumu organismam, to ikdienā lietojot lielā daudzumā.

Un, savukārt, minerālūdeni uzskatīja par ūdeni, kas satur vairāk nekā 1000mg/l minerālsāļus. Tālāk jau šie minerālūdeņi ar liekākiem minerālsāļu daudzumiem iedalās semiārstnieciskos vai ārstnieciskos.

Šāds ūdens klasifikators vēl joprojām pastāv Krievijā, Baltkrievijā un daudzās citās bijušās Padomju Savienības valstīs.

Atgriežoties pie Eiropas ūdens kategorijām, – tām nav nekā kopēja ar izšķīdušo minerālsāļu daudzumu, jo jebkurš ūdens satur kādu daļu minerālsāļu.

Vienīgais ūdens, kas nesatur minerālsāļus, ir destilēts, vai ar osmotisko filtru filtrēts ūdens. Tas ūdenim atņem visu, kas tajā ir. Gan vēlamo saturu, gan arī nevēlamo. Šāds ūdens ir pilnībā tukšs un nav vēlams dzeršanai ilgtermiņā.

Par dabīgo minerālūdeni var kļūt jebkurš ūdens, kas atbilst iepriekš minētajām prasībām. Arī ultra vieglas mineralizācijas ūdens – līdz 50mg/l, var būt sertificēts kā dabīgais minerālūdens.

Iesaku lietot ūdens dzeršanas atgādinātāju PickAqua, kas regulāri atgādina ne tikai padzerties, bet papildus pie katra atgādinājuma motivē lietotāju dzert ūdeni ar dažādiem interesantiem faktiem par ūdeni.

Tātad mazākiem malkiem, bet biežāk!

PickAqua dzērienu atgādinājums vienlaikus aprēķina minerālvielu daudzumu, ko jūs patērējat no ūdens.

Kad esam tikuši skaidrībā ar kategorijām, nākamais solis uz ko orientēties, ir minerālsāļu daudzums.

Eiropas Savienībā pēc kopējo minerālsāļu daudzuma ūdeņus var iedalīt:

* līdz 50mg/l – ultra mazs minerālsāļu saturs;

* no 50-500 mg/l – mazs minerālsāļu saturs;

* 500- 1500 mg/l – vidējs minerālsāļu saturs;

* virs 1500 mg/l – minerālsāļiem bagāts ūdens.

Lielākoties “sāļāka” ūdens garša sajūtama, sākot aptuveni no 2000 mg/l. Un izteikti sāļa garša būs sajūtama, sākot no 3000 mg/l un vairāk.

Dažādās valstīs minerālsāļu daudzuma interpretācija var būt atšķirīga, bet Eiropas Savienībā ieteiktais minerālsāļu apjoms ūdenim, ko lietojam ikdienā, ieteicams līdz 500 mg/l.

“Smagākus ūdeņus” vēlams dzert, bet mazākos daudzumos un, ne tik bieži.

Uz pudelēm ne vienmēr norādīta kopējā minerālsāļu daudzuma summa.

Tieši tāpēc ūdens izvēles aplikācijā PickAqua esam uzkonstruējuši kalkulatoru, kas automātiski saskaita visus ūdenī izšķīdušos minerālsāļus. Tādā veidā var ļoti ērti iepazīties ar visu Latvijā pieejamo ūdeņu mineralizācijas līmeņiem un īpašībām.

Kā arī, izveidojām jaunu filtru, kas ļauj ūdeņus filtrēt pēc to pamat īpašībām, padarot vieglāku un patīkamāku sērfošanu ūdens pasaulē.

Jums vajadzētu patikt ūdens garšai kuru dzerat. Kad jūs atradīsiet savu ūdeni, jūs jutīsiet, jā, tas ir mans ūdens.

Other posts

No comment yet, add your voice below!


Add a Comment

Your email address will not be published. Required fields are marked *

error: Content is protected.