TOP 20 lielākie mikroplastmasas avoti. Pirmā vieta pārsteigs ikvienu. 

Karstums, PET pudeles un neredzamā plastmasa

20 lielākie nano plastmasas avoti cilvēka organismā

Mikro un nano plastmasa vairs nav tikai okeānu vai izgāztuvju problēma.
Tā atrodama cilvēka asinīs, plaušās, placentā un pat smadzeņu audos. Un galvenais jautājums vairs nav — vai mēs uzņemam plastmasu? Jautājums ir — cik daudz?

Daži plastmasas avoti ir tik niecīgi, ka organisms tos, visticamāk, spēj efektīvi izvadīt. Taču citi ikdienas avoti rada pārsteidzoši lielu slodzi. Īpaši karstumā. Tieši tāpēc ir svarīgi saprast, kuri avoti ir visagresīvākie.

TOP 20 lielākie mikro un nano plastmasas avoti organismā

(sakārtoti pēc potenciālās plastmasas migrācijas intensitātes)

Vieta	Avots	Aptuvenais daudzums	Migrācijas intensitāte
1.	Plastmasas tējas maisiņi	Aptuveni 17 miljardi daļiņu/tasē	EKSTRĒMI AUGSTA
2.	Kartona krūzes ar plastmasas pārklājumu	25 000 – 1 000 000+ /krūzē	ĻOTI AUGSTA
3.	Bērnu plastmasas pudelītes	līdz 16 miljoniem/litrā	ĻOTI AUGSTA
4.	Mikroviļņos sildīta plastmasa	simti tūkstošu–miljoni	ĻOTI AUGSTA
5.	Pārkarsētas PET pudeles	10–100 vairāk nekā virs auksta PET	ĻOTI AUGSTA
6.	Plastmasas tējkannas	desmitiem tūkstošu+	AUGSTA
7.	Kafijas automāti ar plastmasas sistēmām	tūkstoši–desmiti tūkstošu	AUGSTA
8.	Vienreizlietojamie plastmasas trauki	tūkstoši–simti tūkstošu	AUGSTA
9.	Sintētiskās drēbes	tūkstošiem šķiedru dienā	AUGSTA
10.	Plastmasas griešanas dēlīši	simti tūkstošu gadā	VIDĒJI AUGSTA
11.	Sintētiski paklāji	tūkstošiem ieelpotu šķiedru	VIDĒJI AUGSTA
12.	Sporta apģērbs	augsta šķiedru emisija	VIDĒJI AUGSTA
13.	Sadzīves putekļi	tūkstoši dienā	VIDĒJA
14.	Košļājamā gumija	sintētiski polimēri	VIDĒJA
15.	Plastmasas pārtikas kastītes	tūkstoši+	VIDĒJA
16.	Kafijas kapsulas	tūkstoši	VIDĒJA
17.	Mitrās salvetes	mikrošķiedras	VIDĒJA
18.	Auksta PET pudele	tūkstoši/litrā	ZEMA
19.	Stikla pudele ar plastmasas korķīti	ievērojami zemāks līmenis nekā PET	ĻOTI ZEMA
20.	Pudeles ar  samtainiem (“soft-touch”) plastmasas pārklājumiem	ilgstoša mehāniska nodilšana	ZEMA

Ūdens nav lielākais mikroplastmasas avots

Sabiedrībā visbiežāk runā par plastmasu ūdens pudelēs. Taču jaunākie pētījumi liecina, ka viens no lielākajiem mikroplastmasas avotiem cilvēka organismā, iespējams, ir gaiss telpās. Mājās, birojos un automašīnās uzkrājas:

• sintētisko drēbju šķiedras;
• paklāju daļiņas;
• mēbeļu pārklājumi;
• plastmasas putekļi.

Cilvēks šīs daļiņas ne tikai apēd.
Viņš tās ieelpo.

Īpaši:

• slikti vēdinātās telpās;
• automašīnās;
• guļamistabās ar sintētiskiem audumiem;
• vietās ar daudz tekstila materiāliem.

4. Poliesters patiesībā ir plastmasa

Poliesters, neilons un akrils ir sintētiski polimēri. Vienkāršāk sakot, plastmasa auduma formā.

Katru reizi:

• mazgājot drēbes;
• valkājot sporta apģērbu;
• guļot sintētiskā gultasveļā,

audumi izdala mikrošķiedras.

Daļa nonāk ūdenī.
Daļa – gaisā, ko elpojam.

Īpaši intensīva šķiedru izdalīšanās ir:

• sporta apģērbam;
• flīsa materiāliem;
• sintētiskām segām;
• paklājiem;
• automašīnu saloniem.

Bērnu plastmasas pudelītes – lielais paradokss

Lielākā daļa bērnu pudelīšu ir ražotas kā “karstumizturīgas”. Visbiežāk tās izgatavo no polipropilēna (PP) vai BPA-free plastmasām.

Taču “karstumizturīga” nenozīmē: “neizdala mikro vai nano plastmasu”.

Tas nozīmē tikai to, ka materiāls:

• nesakūst;
• nedeformējas;
• saglabā mehānisko formu augstākās temperatūrās.

2020. gada pētījumā žurnālā Nature Food konstatēts, ka polipropilēna bērnu pudelītes, gatavojot maisījumu ar karstu ūdeni, var izdalīt miljoniem mikroplastmasas daļiņu litrā un, jo:

• karstāks ūdens;
• spēcīgāka kratīšana;
• biežāka sterilizācija;
• vairāk atkārtotu uzsildīšanas ciklu,

jo lielāka plastmasas migrācija. Tas nozīmē, ka pat modernās BPA-free plastmasas nav pilnīgi inertas.

Tieši tāpēc speciālisti iesaka:

• pēc sterilizācijas pudelīti noskalot vēsākā ūdenī;
• neliet verdošu ūdeni tieši plastmasā;
• maisījumu sākumā sagatavot stikla traukā;
• tikai pēc tam pārliet pudelītē.

Paradokss, kuru lielākā daļa cilvēku neapzinās

Daudzi cilvēki izvairās no PET pudelēm. Taču katru dienu dzer tēju plastmasas maisiņā. Viens plastmasas tējas maisiņš pēc daļiņu skaita var būt salīdzināms ar vairāk nekā 100 tūkstošiem aukstu (pareizi uzglabātu) PET pudeļu. Līdzīgi ir arī ar kafiju “kartona krūzītēs”.

Cilvēks var gadiem censties dzīvot “veselīgi”, bet tajā pašā laikā katru rītu ielikt krūzē plastmasas tējas maisiņu un apliet to ar verdošu ūdeni.

Tas ir kā uztraukties par lietu, stāvot zem ūdenskrituma.

“Sadeguša” ūdens garša

Ikvienam būtu jāprot atšķirt “sadeguša” ūdens garšu. Saspiediet plastmasas pudeli un pasmaržojiet gaisu, kas no tās izplūst . Ja sajūtat vieglu spirta, vai sintētiska citrona aromātu, ļoti iespējams, ūdens ir bijis pārkarsēts. Šī garša nav tikai estētiska problēma.
Tā bieži ir signāls, ka plastmasas struktūra sākusi sadalīties.

Karstums paātrina:

• antimona izdalīšanos no PET;
• acetaldehīda veidošanos;
• mikro un nano plastmasas migrāciju ūdenī. 

Pieredzējušāki ūdens dzērāji šādu ūdens garšu atpazīst uzreiz. 

PET plastmasa –  “elpojošs” materiāls

PET pudeles nav pilnībā hermētiskas. Tās ir daļēji gāzu caurlaidīgas jeb “elpojošas”. Tas nozīmē, ka apkārtējās vides gaistošie savienojumi ilgākā laikā var ietekmēt pudeles saturu.

Tieši tāpēc uz ūdens iepakojumiem ir norādīts: “Neuzglabāt blakus spēcīgām smakām vai izgarojošām vielām.”

Vasarā šī īpašība kļūst īpaši svarīga. Benzīna uzpildes stacijās ūdens pudeles nereti tiek novietotas tieši blakus degvielas pistolēm un sakarsušam asfaltam. Karstā laikā PET materiāls kļūst aktīvāks, un ilgstošā saskarē iespējama aromātisko savienojumu migrācija. Vasarā būtiska kļūst ne tikai ūdens izcelsme, bet arī tas, kādos apstākļos tas uzglabāts.

Auto salons – mikroplastmasas kamera uz riteņiem

Mūsdienu automašīnu salonos liela daļa materiālu ir sintētiski:

• sēdekļu audumi;
• paneļi;
• paklāji;
• plastmasas apdares elementi.

Karstumā šo materiālu emisijas būtiski pieaug. Tieši tāpēc vasarā automašīnas salons kļūst ne tikai karsts, bet arī ķīmiski aktīvāks. Un tieši tur cilvēki bieži atstāj ūdens pudeles.

Šī kombinācija:

• karstums;
• plastmasa;
• UV starojums;
• slēgta vide,

rada īpaši agresīvus apstākļus plastmasas degradācijai.

Kas notiek vasarā?

Vasarā temperatūra automašīnas salonā var pārsniegt 70°C.  Tas ir brīdis, kad PET plastmasa sāk “nogurt”.

Tieši tāpēc vasarā nevajadzētu:

• atstāt ūdeni automašīnas salonā;
• glabāt pudeles tiešos saules staros;
• pirkt sakarsušas pudeles no āra stendiem;
• vai ilgstoši uzglabāt ūdeni blakus degvielas uzpildes zonām.

Drošāk pudeles glabāt:

• ēnā;
• bagāžniekā;
• vēsā telpā.

Svarīga metodoloģiska nianse ūdens pētījumos

Daļā pētījumu par mikroplastmasu pudelēs pildītu ūdeni analizēti masveida tirgus ūdeņi, kas iegūti no stipri apstrādātiem ūdens avotiem un pakļauti filtrācijai.

Savukārt dabīgs minerālūdens no aizsargātiem pazemes avotiem un netiek apstrādāts ar reverso osmozi.

Tas ir būtiski, jo:

• ūdens izcelsme;
• apstrādes tehnoloģija;
• filtrācijas sistēmas;
• un iepildīšanas process

var būtiski ietekmēt gala rezultātu.

Tāpēc nākotnē nepieciešami detalizētāki salīdzinoši pētījumi par dabīgiem minerālūdeņiem un tehnoloģiski intensīvi apstrādātiem (mākslīgiem) ūdeņiem, kas ir ar uzrakstu – dzeramais ūdens.

Mikroplastmasa nonāk pārtikas ķēdē

Mikroplastmasa pārtikā nonāk ne tikai no iepakojuma.

Tā var rasties:

• ražošanas līnijās, rūpnieciskās apstrādes procesos;
• plastmasas konveijeros un iepildīšanas sistēmās.

Pētījumi rāda, ka ultra-pārstrādātos produktos mikroplastmasas daudzums mēdz būt lielāks nekā minimāli apstrādātā pārtikā.

Mikroplastmasa tiek konstatēta arī:

• zivīs;
• jūras veltēs;
• augļos;
• dārzeņos;
• graudos.

Daļa augu spēj absorbēt nano izmēra daļiņas caur sakņu sistēmu no piesārņotas augsnes un ūdens. Tas nozīmē, ka mikroplastmasa vairs nav tikai iepakojuma problēma.
Tā kļūst par visas pārtikas ķēdes problēmu.

Vai krāna ūdens ir brīvs no plastmasas?

Diemžēl nē.

Mikroplastmasu šodien konstatē:

• Upēs;
• ezeros,
• notekūdeņos,
• lietus ūdenī,
• un arī dzeramā ūdens sistēmās visā pasaulē.

Arī Daugava nav izņēmums. Pētījumā, ko Rīgas Tehniskā universitāte veica zinātniece no Panama, Daugavas ūdenī tika konstatētas mikroplastmasas daļiņas. Galvenie avoti:

• sintētisko drēbju šķiedras;
• riepu nodilums;
• sadzīves notekūdeņi, no pilsētām, kas ir līdzās Daugavai 1000 kilometru garumā;
• plastmasas iepakojums.

Papildus tam daudzviet vecās metāla ūdens caurules tiek lepni aizstātas ar plastmasas caurulēm. Šīs caurules ir sertificētas dzeramā ūdens sistēmām.
Taču “sertificēts” nenozīmē “pilnīgi inerts”.

Karstais ūdens ir daudz agresīvāks nekā aukstais.
Un tas pa šīm caurulēm plūst katru dienu, gadiem ilgi.

Tieši tāpēc arvien aktuālāks kļūst jautājums:

• kā plastmasas caurules noveco;
• kā tās uzvedas ilgtermiņā;
• cik paaugstinātā temperatūrā pieaug mikro un nano daļiņu migrācija.

Šobrīd ilgtermiņa pētījumu par nano plastmasas migrāciju no sadzīves ūdens sistēmām vēl ir salīdzinoši maz. Taču ūdens kvalitātes pētnieki šo tēmu uzskata par vienu no nākamajiem būtiskajiem virzieniem. Jo arī pārtikas ražošanā izmanto “krāna ūdeni”.

Kā samazināt mikroplastmasas daudzumu ikdienā?

• Izvēlēties beramo tēju plastmasas tējas maisiņu vietā.
• Karstiem dzērieniem izvēlēties stiklu, keramiku vai nerūsējošo tēraudu.
• Mikroviļņu krāsnī nesildīt ēdienu plastmasā.
• Samazināt sintētisko audumu daudzumu ikdienā.
• Nedzert ūdeni no saulē sakarsušām PET pudelēm. Vienmēr paostīt pudeli pirms dzeršanas.
• Regulāri vēdināt telpas un mazināt putekļu daudzumu mājās.
• Vasarā ūdeni transportēt un uzglabāt tikai bagāžniekā, nevis uzkarsušā auto salonā.

Vai organisms spēj attīrīties?

Pilnīgas atbildes zinātnei vēl nav. Taču ir skaidrs, ka organisms daļu piesārņojuma izvada caur:

• aknām;
• nierēm;
• zarnu traktu;
• sviedriem.

Tieši tāpēc īpaši svarīgi kļūst visi procesi, kas aktivizē vielmaiņu un organisma dabiskās attīrīšanās sistēmas.

Pozitīvu efektu var sniegt:

• regulārs pirts apmeklējums;
• fiziskas aktivitātes;
• laba limfas cirkulācija;
• pietiekama ūdens uzņemšana;
• kvalitatīvs miegs.

Pirts nav “brīnumlīdzeklis”, kas izkausē plastmasu no organisma.
Taču svīšana ir viens no organisma dabiskajiem izvadīšanas mehānismiem.

Galvenais princips ir vienkāršs:
samazināt ikdienas plastmasas slodzi un palīdzēt organismam efektīvāk strādāt.

Pirts mīļotājiem iesaku izmēģināt ICE SAUNA HAT pirts cepuri. Tā ir īpaši izstrādāta ar kabatiņām ledum. Ledus kūst pakāpeniski, patīkami atvēsina galvu un palīdz novērst tās pārkaršanu, padarot pirts apmeklējumu daudz komfortablāku un ilgāku. www.icesaunahat.com

Pirtī ir svarīgi arī atjaunot minerālvielas. Tāpēc iesaku dzert dabīgu minerālūdeni ar augstu magnija saturu, jo magnijs palīdz uzturēt normālu muskuļu darbību, elektrolītu līdzsvaru un veicina normālu sirds darbību.

Visu minerālūdeņu sastāvus vari salīdzināt PickAqua lietotnē, izmantojot filtrus, lai atrastu tieši savām vajadzībām piemērotāko ūdeni.

Lai uzzinātu vairāk par ūdens dzeršanas paradumiem, kā arī atklātu visu Latvijā pieejamo minerāl ūdeņu sastāvu interpretācijas, lejuplādējiet ūdens izvēles lietotni PickAqua.

”Savas dzīves laikā tu izdzer aptuveni 50 tūkstošus litru ūdens – kvalitātei ir nozīme!” Uzzini visu par ūdeni vietnē www.waterambassador.org.” 

Atsauces

1. Environment International Leslie HA et al. Discovery and quantification of plastic particle pollution in human blood, 2022.
2. Environment International Ragusa A et al. Plasticenta: First evidence of microplastics in human placenta, 2021.
3. Nature Food Li D et al. Microplastic release from the degradation of polypropylene feeding bottles during infant formula preparation, 2020.
4. Environmental Science & Technology Hernandez LM et al. Plastic Teabags Release Billions of Microparticles and Nanoparticles into Tea, 2019.
5. Proceedings of the National Academy of Sciences Qian N et al. Rapid single-particle chemical imaging of nanoplastics by SRS microscopy, 2024.
6. World Health Organization Microplastics in Drinking Water, 2019.
7. American Academy of Pediatrics Vehicle cabin temperature studies, 2020.
8. https://www.rtu.lv/lv/dtf/mlkf-zinas/atvert/zinatniece-no-panamas-veicot-petijumu-rtu-atklaj-mikroplastmasas-dalinas-daugavas-udeni-1
9. https://pubmed.ncbi.nlm.nih.gov/37935064/ 
10. https://pubmed.ncbi.nlm.nih.gov/40518066/ 
11. https://pubmed.ncbi.nlm.nih.gov/31552738/ 
12. https://pubmed.ncbi.nlm.nih.gov/35367073/ 
13. https://pubmed.ncbi.nlm.nih.gov/38289746/